Darbaspēka trūkums Latvijā: vai mākslīgais intelekts ir risinājums?  (6)

Daudzās jomās ir darbinieku trūkums. Meklējot problēmas sakni, kā vienu no iemesliem Čulkstēna min demogrāfisko situāciju – dzimstība Latvijā ir zema, mēs kā sabiedrība strauji novecojam. No katra jaunieša būtu "jāizspiež" maksimums, taču Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 29 gadiem nekur nemācās un nestrādā. "Ko viņi dara, un kas viņus uztur?" retorisku jautājumu uzdod podkāsta viešņa.

Tā dēvētā Z paaudze (tie, kuri dzimuši laika posmā no 1997. gada līdz aptuveni 2012. gadam) korporatīvajā vidē savos uzskatos un darba ētikas paradumos krasi atšķiras no priekšgājējiem. Lai gan tās digitālās prasmes ir augstākas, angļu valodas zināšanas spēcīgākas un arī izpratne par pasauli daudz plašāka, Z paaudzei kopumā ir mazākas darbaspējas un produktivitāte.

Daļai jauniešu ir problēmas koncentrēties un ilgstoši noturēt uzmanību, nereti tiek piesauktas arī dažādas mentālās veselības problēmas. Lielā mērā tās ir blaknes paātrinātai un bezatbildīgai sociālo tīklu lietošanai. Šo problēmu savā grāmatā "The Anxious Generation" sīkāk iztirzājis arī amerikāņu psihologs un autors Džonatans Haids. Gan Broks, gan Čulkstēna ir pārliecināta – ar steigu ir jāmeklē risinājumi.

Lai gan, piemēram, sociālo zinātņu sfērā ir izveidojusies darbinieku pārprodukcija, citās nozarēs kritiski trūkst kvalificēta darbaspēka. Paanalizējot darba sludinājumus, var secināt, ka visvairāk tas jūtams pārdošanas un informācijas tehnoloģiju (IT) jomās. Runājot par pārdošanas nozari, Čulkstēnai radies priekšstats, ka sabiedrībā joprojām iesakņojušies dažādi stereotipi un aizspriedumi par pārdošanu. Patiesībā šī nozare ir ļoti plaša – sākot no pārdevējiem un klientu apkalpošanas sfēras darbiniekiem līdz pārdošanas direktoriem.

Taujāta, vai MI iesaiste varētu būt viens no veidiem, kā risināt darbaspēka trūkuma problēmu, Čulkstēna saka pārliecinošu "jā". "Ne es vienīgā uzskatu, ka tā ir milzīga iespēja, īpaši mazām valstīm, kur, pretēji ASV, nevarēs katru gadu piesaistīt pasaules labākos studentus. Latvija šajā ziņā izceļas ar zemu produktivitātes līmeni. Tas lielā mērā atspoguļo ne pārāk attīstītas ekonomikas un industriju uzbūvi. Pat skatoties uz visvairāk pieprasītajām balto apkaklīšu pozīcijām, piemēram, pārdošana un IT, mākslīgais intelekts ir atbilde pusei [nepieciešamo – red.] pozīciju," saka aģentūras "Erda" dibinātāja.

Tajā pašā laikā viņa novērojusi – populārākajos sludinājumu portālos mēnesī parādās vien ap 40 vakanču, kur norādīts, ka kandidātam nepieciešamas kādas zināšanas MI jomā.

Dažādi automatizācijas procesi uzņēmumos notiek jau vairāk nekā desmit gadus, tādēļ tikai likumsakarīgi – tiem, kuri darba tirgū vēlas būt pieprasīti, ir jāpapildina savas zināšanas. Tas gan nenozīmē, ka nākotnē galvenais fokuss būs tikai uz zināšanām mākslīgā intelekta pielietošanā. Joprojām būtiskas ir un būs gan matemātikas, gan programmēšanas un citas zināšanas. Turklāt ir gana daudz profesiju, piemēram, santehniķi un sanitāri, kurās MI cilvēka darbu nemaz nevar aizstāt. "Ir jābūt vismaz bāzes zināšanām, bet ar MI palīdzību tās var reizināt neskaitāmas reizes," saka podkāsta viešņa.

Čulkstēna darbaspēku Latvijā kopumā vērtē kā izglītotu un ar augstu darba ētiku. Lai gan esam neliela valsts un ģeogrāfiskais novietojums šobrīd nenāk mums par labu, mums ir visas iespējas attīstīties. Taču, lai tas notiktu, katram jāsāk pašam ar sevi.

"Man liekas, ka mums ir jāmaina attieksme pret valsti. Valsts vainīga pie visa – veselības sistēmas problēmām, izglītības sistēmas nepilnībām, investoru [ne]piesaistes, mazā uzņēmējdarbības līmeņa. Bet kas tad to visu veido? (..) Ja netiec pats ar sevi galā, ko tu vari gaidīt no valsts?" piebilst Čulkstēna.