"Ar plakātu pie domes durvīm drošībai nepietiek" – katrā novadā sava policija, bet darbinieku trūkst

Bekmanis skaidroja, ka visās pašvaldībās cilvēki ir pieņemti darbā vietējā policijā un veic savas funkcijas, tādēļ nevar kritizēt, ka vietām pašvaldības policija pastāvētu tikai uz papīra. Viņš gan atzina – ja salīdzina realitāti ar IeM vadlīnijām, kas nosaka, ka pašvaldības policijai vajadzētu strādāt diennakts režīmā, skaidrs, ka mērķis nav sasniegts visur. Viņš arī atgādināja – kopš 2020. gada VP nav pilnvaru sodīt cilvēkus par pašvaldību saistošo kārtības noteikumu pārkāpumiem. Pašvaldībās, kurās līdz šim nebija savas policijas, darba dienas laikā šo noteikumu ievērošanu uzraudzīja vietējā administratīvā komisija, bet noteikumi jau var tikt pārkāpti arī naktī... Zellis savukārt pauda, ka kopumā pašvaldību policiju izveidošana stiprina kārtību valstī un VP ar tām lielākoties ir ļoti laba sadarbība, kaut skaits vietām varētu būt lielāks.

Līvāni ir viens no novadiem, kas savu pašvaldības policiju izveidojis nesen. Džeriņš gan skaidroja, ka ne pilnīgi no nulles – iepriekš novadā bijis civilais kārtībnieks, kas uzraudzījis pašvaldības noteikumu ievērošanu. Šobrīd Līvānu pašvaldības policijā ir tikai divi darbinieki – kārtībnieks un vecākais inspektors, bet ar priekšnieka meklēšanu pašvaldībai nav viecies. No šī gada gan palielināta viņam solītā alga, tādēļ Džeriņš pauda cerību, ka izdosies beidzot atrast pašvaldības policijai arī priekšnieku. Viņš arī pauda, ka pašvaldības policija tagad daudz palīdz vietējai bāriņtiesai un sociālajam dienestam, braucot līdzi pārbaudēs – līdz šim tam bija jālūdz atbalsts no VP.

Zellis pauda, ka nav iespējams izdalīt kādu sevišķi "kriminogēnu" novadu – situācija visur daudzmaz līdzīga. Viņš gan uzsvēra, ka drošības sajūtu iedzīvotājiem veido uniformās tērptu gan valsts, gan pašvaldības policistu klātbūtne. Un skaidrs, ka tur, kur pašvaldības policisti patrulē visu diennakti, arī cilvēki uz ielas jūtas drošāk.

Pašvaldības policistu iekasētās soda nauda nonāk pašas pašvaldības budžetā, atgādināja Bekmanis. Piemēram, pašvaldību policijas drīkst kontrolēt daļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, un pašvaldības ar dažādiem tehniskiem līdzekļiem pagājušajā gadā fiksējušas 136 185 šādus pārkāpumus. Viņš uzsvēra – tīri matemātiski šis ieguldījums atpelnās. Vispārpieņemta pārliecība starp likumsargiem ir – katrs eiro, kas ieguldīts sabiedrības drošībā, tiešā un netiešā veidā tiek atpelnīts desmitkārt. Džeriņš savukārt piebalsoja, ka Līvānu novadā kā galveno ieguvumu uzskata nevis iespēju iekasēt sodus, bet gan preventīvo darbu.

Kāds skatītājs sūrojās, ka Bauskas novadā vietējā pašvaldības policija atsakoties piemērot sodu par auto novietošanu neatļautā vietā. Paičs gan norādīja – ja kāds policists tiešām tā dara, tad par to jāsūdzas policijas priekšniekam. Viņš arī atgādināja, ka novada pašvaldības policijai ir sava mobilā aplikācija, kurā var veikt arī pārkāpuma fotofiksāciju.

Saskaņā ar vadlīnijām Līvānu novadā pēc iedzīvotāju skaita būtu jābūt vismaz sešiem, ne diviem pašvaldības policistiem – Džeriņš atzina, ka novads ir ļoti tālu no vadlīniju izpildes un vainoja tajā finansējumu. Pašvaldības policijas darbinieku algām budžetā paredzēti 50 tūkstoši, ne vairāk. Pašvaldība gan plāno aizņemties no valsts naudu, lai ieviestu tehniskus līdzekļus drošības uzraudzībai kā videonovērošanas kameras. Tikmēr Bauskas novadā ir 38 pašvaldības policisti – Paičs lepojās, ka auditā konstatēts – viens policists uz 1152 iedzīvotājiem, tādējādi vadlīnijas pat pārpildot.

Bekmanis savukārt norādīja – saskaņā ar pēdējiem datiem, šobrīd deviņās valstspilsētās pašvaldību policiju štatā ir kopumā 1397 cilvēki, bet pārējos novados – 711. Visās valstspilsētās, izņemot Rēzekni, pašvaldību policijas arī strādā 24 stundu režīmā, un ir aprīkotas ar savu operatīvo auto, videonovērošanas sistēmām un šaujamieročiem.

Uz skatītāja jautājumu par to, kad pašvaldību policistiem varētu pienākties izdienas pensijas kā valsts policijas darbiniekiem, Bekmanis atbildēja – nevar pateikt ne kad, ne vai vispār. Izdienas pensijas Latvijā pastāv ļoti dažādās jomās, sākot no cirka māksliniekiem un beidzot ar diplomātiem, un izdienas pensiju maksā valsts, ne pašvaldība no sava budžeta.

Bauskas novadā nupat noslēgusies jaunu pašvaldības policijas darbinieku meklēšana – vakancēs alga bija solīta 1093 un 1263 eiro pirms nodokļiem. Paičs gan uzsvēra – ar šādām algām darbiniekus atrast var, kandidātus pašvaldība izvērtē kritiski, neņem katru, kas piesakās. Esot arī bijuši gadījumi, kad uz pašvaldības policiju darbā grib pārnākt kāds no VP. Zellis gan pauda – nevarētu teikt, ka starp Valsts un pašvaldības policijām ir liela konkurence par darbiniekiem. Biežāki esot gadījumi, kad kāds no VP aiziet izdienas pensijā un turpina karjeru strādājot pašvaldībā.

Kā novada iedzīvotājam saprast – kurā gadījumā saukt palīgā VP, kurā pašvaldības kārtībsargus? Bekmanis aizrādīja – cilvēkiem par to nav jāuztraucas. Jāzvana uz vienoto tālruni 112, kur tad arī izlems, kādam tieši dienestam labāk steigt palīgā. Protams, konceptuāli VP un PP kompetences atšķiras. VP ir ļoti plašas funkcijas, tā veic kriminālprocesuālu izmeklēšanu, uzrauga ieroču lietošanu, kamēr pašvaldību policijas pārsvarā strādā preventīvi un uzrauga vietvaras saistošo kārtības noteikumu ievērošanu.

Vai valstij nebūtu jānāk palīgā pašvaldībām ar finansējumu pašvaldības policiju uzturēšanai? Bekmanis bija kategoriski pret – tā ir pašvaldības autonomā funkcija, ko pašai arī jāfinansē – valsts iejaukšanās būtu pretrunā ar novadu pašpārvaldes principu pašā saknē. Viņš gan piebilda, ka ir atsevišķas situācijas, kad valsts var izmantot pašvaldības policijas resursus valsts funkciju veikšanai, kā, piemēram, plaši noticis Covid-19 pandēmijas laika noteikumu uzraudzībai. Šādas situācijas gan jāatrunā likumā un valstij par to jākompensē pašvaldību tēriņi. Džeriņš savukārt atgādināja, ka diskusijas par šādu līdzfinansēšanu bijušas, bet secināts, ka tas nebūtu godīgi pret tām pašvaldībām, kas savas policijas jau bija izveidojušas, pirms tas bija obligāti. Paičs savukārt pauda, ka jebkura pašvaldība būtu priecīga par iespēju saņemt papildu finansējumu no valsts. Viņš rosināja – būtu labi, piemēram, ja centralizēti caur Valsts administrācijas skolu varētu notikt pašvaldības policistu apmācības, panākot, ka visā Latvijā viņu zināšanu līmenis ir līdzīgs. Bekmanis piekrita, ka, iespējams, noderētu, ja pašvaldību policistiem būtu vienots profesijas standarts, un to varētu risināt Iekšējās drošības akadēmijas ietvaros.

Rezumējot diskusijā izskanējušo, jautājām klātesošajiem – vai līdz ar policiju izveidošanu katrā novadā varam uzskatīt, ka valstī ir drošāk un valda lielāka kārtība? Zellis pauda – drošības nekad nevar būt par daudz. Paičs uzsvēra, ka novada statistika uzrādot – gadu no gada pārkāpumu skaits samazinās. Džeriņš piebilda – Līvānu pieredze apliecina, ka arī ar diviem policistiem var uzlabot situāciju, jo cilvēks uniformā uzlabo kārtību vairāk nekā kārtībnieks civilajā apģērbā. Bekmanis rezumēja – tad, kad policists ir pieejamāks, protams, ir drošāk. Drošības situāciju gan ietekmē ne tikai policistu skaits uz ielām, bet arī ekonomiskā situācija katrā pašvaldībā, bet saprotot, ka visi grib ātrus risinājumus, vajag tomēr pagaidīt līdz reālā reformas ietekme sāk izpausties, jo "daudzas pašvaldības ir dzīvojušas ar domu, ka mans pienākums piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā drīkst aprobežoties ar plakāta izkāršanu pie domes durvīm – "Lūdzu, ievērojiet sabiedrisko kārtību!""