“Nevaram izglābt visu pasauli”, uzņemot no mobilizācijas bēgošos Krievijas iedzīvotājus, savukārt pašu Latvijas iedzīvotāju atbalstam energoresursu cenu izraisītajā krīzē ir pieņemami arī aizņemties – šādi viedokļi piektdien izskanēja “Delfi TV” rīkotajās debatēs, kurās piedalījās seši premjerministra amata kandidāti. Debašu dalībnieki brīžiem iekarsa tik ļoti, ka viens runu karstumā kolēģiem aizrādīja arī balansējot uz pieklājības robežas.

Piedalīties premjerministra amata kandidātu debatēs aicināti to vēlēšanu sarakstu pārstāvji, kuru reitings Latvijas sabiedrisko mediju publicētajās socioloģiskajās aptaujās pārsniedz 2%. Ņemot vērā, ka šim kritērijam atbilst 12 saraksti, kvalitatīvu debašu norises nodrošināšanai saraksti tika sadalīti divos raidījumos atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas izlozētajiem kārtas numuriem. “Delfi TV” otrajā debašu raidījumā piedalījās saraksta 12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ līderis Ainārs Šlesers, saraksta 13. "Konservatīvie" premjera amata kandidāts Jānis Bordāns, sarakstu 14. "Politiskā partija "KATRAM UN KATRAI"" pārstāvēja Aldis Gobzems, sarakstu 15. "PROGRESĪVIE" – Kaspars Briškens, sarakstu 16. "Attīstībai/Par!" pārstāvēja Artis Pabriks, un sarakstu 18. "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" pārstāvēja Uldis Pīlēns.

Raidījuma gaitā sešiem kandidātiem bija jāatbild uz jautājumiem par savām prioritātēm, Latvijas drošību un aizsardzību, ekonomiku, atbalstu iedzīvotājiem, enerģētiku, veselības aprūpi, izglītību, nodokļu izmaiņām, kā arī par nostāju saistībā ar tiesībām uz abortu. Raidījuma noslēgumā politiķiem tika dota iespēja uzdot jautājumus savā starpā.

Runājot par aizsardzību, vairums kandidātu bija vienisprātis, ka jāturpina palielināt šai jomai paredzētais finansējums. Pabriks un Bordāns pauda, ka tas būtu jāpalielina līdz pat 3% no IKP, taču izskanēja arī viedokļi, ka finansējuma izlietošanā jāmazina korupcijas riski.

Latvijas drošībai būtisks ir arī jautājums par no mobilizācijas bēgošo Krievijas iedzīvotāju uzņemšanu. Pabriks pauda, ka nekontrolēta Krievijas iedzīvotāju ielaišana valstī varētu radīt ievērojamu apdraudējumu, un tam piekrita arī Pīlēns – tas varētu vājināt mūsu sabiedrības spēju aizstāvēties. Bordāns norādīja, ka Latvija izvēlējusies sniegt palīdzību bēgļiem no Ukrainas, un “mēs nevaram izglābt visu pasauli”. Savukārt Briškens un Šlesers neizslēdza iespēju, ka lūgumi pēc patvēruma būtu jāizvērtē individuāli un pilnībā liegt šādu iespēju nevajadzētu. Gobzems no tiešas atbildes izvairījās, vien pavēstīja, ka “neuzņemt visu no Krievijas bēgošo inteliģenci bija kļūda.

Jautājumā par atbalstu iedzīvotājiem energoresursu krīzē Šlesers piedāvāja sēsties pie apaļā galda ar reāliem uzņēmējiem un runāt par jaunu darbavietu radīšanu, vienlaikus samazinot nodokļus, savukārt Pabriks mudināja īstermiņā palielināt atbalstu cilvēkiem, norādot, ka “nav problēmu aizņemties,” jo Latvijas valsts parāds ir divreiz mazāks nekā citām Eiropas valstīm. Briškens savukārt mudināja mainīt akcentus nodokļu politikā.

Kā pagarināt veselīgo dzīves mūžu Latvijā? Šajā jautājumā deputātu viedokļi atšķīrās. Pabriks mudināja nekoncentrēties tikai uz slimību ārstēšanu, bet strādāt ar prevenciju un veicināt veselīgu dzīvesveidu valsts pārvaldē strādājošajiem, “kaut vai pagrabā iekārtojot sporta zāli”. “Progresīvie” piedāvāja samazināt pacientu līdzmaksājumus un veicināt sabiedrības izglītošanos, bet Bordāns mudināja uzlabot vēža apkarošanas plānus un strādāt, lai samazinātu uzcenojumu medikamentiem. Savukārt Šlesers un Pīlēns pieļāva, ka investīcijas veselības aprūpes jomā ne vienmēr ir bijušas efektīvas.

Debašu noslēgumā kandidātu starpā uzšķīlās arī strīdi. Piemēram, Pīlēns kļuva pikts, kad Gobzems mudināja paskaidrot, kā viņš nopelnījis savu pirmo miljonu “Šķēles romantiskajā laikā”, savukārt Briškens vēlējās noskaidrot, kāda ir Apvienotā Saraksta nostāja saistībā ar tiesisko regulējumu viendzimuma pāriem, uz ko atbildot Pīlēns skaidroja, ka viņa saraksts ģimeni balsta kristīgā un bioloģiskā izpratnē. Tikmēr Pabriks Briškenam uzdeva pielādētu jautājumu par mantojuma nodokli, savukārt Šlesers un Bordāns strīdējās par satiksmes jomas pārvaldību un korupciju.

Piedāvājam noskatīties raidījuma spilgtākās epizodes:

Jautāti par pirmo un svarīgāko darbu nākamajā gadā, kandidāti min drošības stiprināšanu, ekonomikas sargāšanu un iedzīvotāju atbalstu, tikmēr Gobzems sola arī "ielikt aiz restēm" “Attīstībai/Par!” kandidātu Arti Pabriku.

Savukārt jautājumā, vai Latvijai vajadzētu kā bēgļus uzņemt tos cilvēkus, kuri izvairās no mobilizācijas Krievijā, kandidāti lielākoties ir vienisprātis – nevajag. Atšķirības ir niansēs – Gobzems uzskata, ka Latvijai būtu kā bēgļi jāuzņem visa "Krievijas inteliģence", kas varētu pasniegt augstskolās. Briškens uzsver, ka no mobilizācijas bēgošos nav jāielaiž, bet “režīma vajātajiem” būtu jāsaglabā iespēja patvērumu vismaz pieprasīt. Pabriks atgādina par drošības apsvērumiem, un piebilst, ka pēc patvēruma var vērsties arī Latvijas vēstniecībā Maskavā. Pīlēns brīdina par “Trojas zirga” efektu, bet Šlesers aicina visus izvērtēt individuāli, un sūrojas, ka problēma varētu būt nelegāla robežas šķērsošana. Diskusiju noslēdz Bordāns, ar stingru nē, jo “Latvija mums ir vienīgā valsts”.

Jautāti par kopējiem tēriņiem aizsardzībai, kandidāti lielākoties piekrīt, ka tie jāpalielina. Pabriks saka, ka ieviešot Valsts aizsardzības dienestu, Latvija virzīsies uz 3% no IKP tērēšanu aizsardzībai. Arī Šlesers piekrīt, ka ar pašreizējiem plāniem būtu par maz, bet aicina izslēgt korupcijas risku no militāriem iepirkumiem. Tikai Gobzema atbildē ieskanas šaubīgs tonis – valsti vispirms vajagot uzbūvēt tādu, ko gribas aizsargāt. Uz precizējumu, vai pašreiz Latvija, viņaprāt, tāda nav, Gobzems skaidri neatbild, bet turpina atkārtot, ka valsts esot nolaista un jaunieši aizbraucot.

Taujāti par ekonomikas stiprināšanu krīzes apstākļos kandidāti piedāvā dažādas receptes. Šlesers aicina katru dienu sēsties “pie apaļā galda" ar uzņēmējiem, kuri tad radītu jaunas darba vietas. Pīlēnam ir līdzīga atziņa – vajagot premjerministram pakļautu “24 stundu režīmā strādājošu” krīzes vadības centru ar profesionāļiem. Gobzems iejaucas ar jautājumu, kas tie tādi būs, uz ko Pīlēns atbild: "Jūs un jūsu komanda noteikti nebūs!" Tikmēr Pabriks skaidro, ka krīzes laikā valstij nav slikti arī aizņemties, lai atbalstītu iedzīvotājus, jo Latvijas valsts parāds ir divreiz mazāk nekā citām Eiropas valstīm. Tikmēr Briškens atbildi meklē nodokļu politikā – esot jāpārliek akcenti, palielinot nodokļus neproduktīvam kapitālam un samazinot tos darbaspēkam.

Pāreja uz zaļāku ekonomiku ir iespēja aiziet no fosilajiem un Krievijas resursiem, apkurē pārējot maksimāli uz vietējo kurināmo, uzskata Pabriks. Viņš arī grib atvieglot vēja parku būvniecību, bet nākotnē kopā ar Igauniju celt atomelektrostaciju. Šlesers piekrīt par atomstaciju, bet sūrojas, ka jaunais sašķidrinātās gāzes terminālis Skultes ostā būtu “afēra OIK 2”. Pīlēns pievieno, ka divos gados visā Latvijā vajagot pāriet uz vietējo kurināmo – kūdru un šķeldu. Tikmēr Bordāns iestājas par jaunu LNG termināli, “vienalga kurš to būvē”, jo saules un vēja enerģija ir pārāk nepastāvīgas. Gobzems kritizē gāzei noteiktos tarifus, bet par fosilo resursu samazināšanu atsakās runāt, jo tas neesot būtiski, bet “Delfi” esot propagandas kanāls.

Uz jautājumu, kas jādara veselības aprūpes jomā, lai pagarinātu veselīgo dzīves mūžu Latvijā, Gobzems kā būtiskāko piedāvā medicīnas personāla algu palielināšanu. Tāpat esot jācīnās ar alkoholismu. Pabriks rosina vairāk strādāt preventīvi, un piedāvā darba vietu pagrabos ierīkot sporta zāles. "Tur man pat Gobzema kungam jāpiekrīt," viņš saka, kritizējot, ka veselības nozarē esot slikta situācija, jo to 10 gadus kontrolējusi "Vienotība". Bordāns kritizē konkurentu ierosmes samazināt Pievienotās vērtības nodokli medikamentiem, jo no tā iegūšot “medikamentu kartelis”, nevis pacienti. Briškens piekrīt, ka labāk būtu samazināt pacientu līdzmaksājumus valsts kompensējamajiem medikamentiem. Tikmēr Šlesers pauž sašutumu, ka Latvijā ražotais “Mildronāts” Lietuvā maksājot par 30% lētāk.

Valstij visādos veidos jācenšas pārliecināt sievieti neveikt abortu, bet, ja nekādi tas neizdodas, tad pēdējais lēmums paliek pašas sievietes ziņā, saka Šlesers, jautāts par “Asociācijas ģimene” aptauju, kurā vairākas partijas, tostarp viņa, atbildējušas, ka dzīvība esot jāaizsargā no ieņemšanas brīža. Pīlēns, kura saraksts arī atbildējis apstiprinoši, kritizē jautājuma formulējumu. Viņš neesot par abortu aizliegšanu, jo “nedzīvojam 17. gadsimtā”. Bordāns mudina primāri rūpēties par ģimenes un veselības mācību skolās, nevis ierobežot abortu pieejamību. Gobzems tikmēr skaidro, ka viņa solītais 5000 eiro bērna piedzimšanas pabalsts un citas idejas pašas būtiski samazināšot abortu skaitu. Briškens un Pabriks atgādina, ka viņu partijas ir pret sieviešu tiesību ierobežošanu.

Jautāti, kā izbeigt skolēnu dalīšanos pēc tautības principa bijušajās latviešu un krievu skolās, pēc tam, kad visās būs ieviestas mācības tikai latviski, politiķi skaidru “recepti” neizraksta. Šlesers saka, ka “latviešu valoda ir valsts valoda un punkts, bet mēs nevaram vērties pret citām dzimtajām valodām, jāļauj tās apgūt”. Bordāns sola papildus finansējumu dalījuma izbeigšanai. Tikmēr Gobzems pēc būtības neatbild un kritizē “Konservatīvo” pārstāvi Sandi Riekstiņu, kurš ir Izglītības un zinātnes parlamentārais sekretārs. Briškens piedāvā “labi apmācītu skolotāju rotāciju” starp bijušajām latviešu un krievu skolām, bet Pabriks atgādina, ka viņa partija grib pārņemt valdības pārziņā vidusskolas no pašvaldību pleciem. Arī Pīlēns sola finansējumu, piebilstot, ka tādām pilsētām kā Daugavpils un Rēzekne jādod pārejas laiks.

Pievēršoties Latvijā nonākušo Ukrainas bēgļu atbalstam, Pabriks uzsver, ka premjeram ir jāuzņemas personīga atbildība par bēgļu integrēšanas politiku, kas līdz šim nav izdarīts. Brikšens gan viņam aizrāda, ka Pabrika partijas biedra vadītā pašvaldību ministrija nepietiekami palīdzot šajā darbā Rīgas pašvaldībai, kas uzņēmusi visvairāk bēgļu. Tikmēr Gobzems aicina vispirms parūpēties par “pašu cilvēkiem”, un tikai tad domāt par Ukrainas bēgļiem, kā arī aicina beigt lietot saukti “Slava Ukrainai!”. Tikām Šlesers rosina bēgļus dalīt divās grupās, atbalstot tos, kas kara dēļ nonākuši trūkumā, savukārt no turīgajiem ukraiņiem, kas iebrauc Latvijā esot pat jāiekasē nauda par to, ka “ļaujam šeit strādāt un dzīvot”.

Debašu noslēgumā politiķu uzdod jautājumus viens otram. Bordāns interesējas, vai Pīlēnam kā uzņēmējam nebūs problēmu ar interešu konfliktiem? Pīlēns atbild, ka viņa uzņēmums UPB daudz strādā ārpus Latvijas un uz nākšanu politikā viņu mudinājis karš Ukrainā un valdības nespēja tikt galā ar krīzēm.

Gobzems mudina Pīlēnu skaidrot, kā viņš nopelnījis savu pirmo miljonu “Šķēles romantiskajā laikā”. Pīlēns kļūst dusmīgs un atgādina, ka viņa uzņēmums dibināts 1991. gadā, bet “Tautas partija” dibināta 1997. gadā, kad Pīlēns miljonu jau bijis nopelnījis. Gobzems iebilst, ka viņu interesējot tieši kā Pīlēns pelnījis naudu laikā, kad bija “Tautas partijas” valdē, bet Pīlēns aizrāda, ka tas neesot saistīts un aicina Gobzemu izlasīt viņa grāmatu.

Briškens Pīlēnam jautā, vai viņš atbalstīs kopdzīves regulējuma ieviešanu. Pīlēns atbild, ka viņa saraksts ģimeni balsta kristīgā un bioloģiskā izpratnē. Mantojuma un citas juridiskās problēmas esot jāatrisina korekti, bet "sociālas konstrukcijas" netikšot būvētas.

Pabriks jautā Briškenam, no kurienes cēlušies "Progresīvie", jo daudz, kas tajos esot šūts "nevis baltiem, bet sarkaniem diegiem". Viņš kritizē, ka "Progresīvie" gribot uzlikt mantojumam 49% nodokli. Briškens norāda, ka Pabriks "blefojot", un "Progresīvo" programmā neesot tāda punkta. Viņi ar lielākiem nodokļiem gribot aplikt "neproduktīvu kapitālu", un samazināt to darbaspēkam.

Pīlēns Bordānam jautā, vai viņam esot principiāli iebildumi pret "profesionāļu valdību", kas veidota ne pēc partijas, bet pēc kompetenču pieejas? Bordāns atbild, ka tas ir viegli atbildams - protams, visi ir par kompetenci.

Pēdējais savu jautājumu uzdod Šlesers. Viņš Bordānam pārmet, ka savulaik, kad pats Šlesers vadījis satiksmes nozari, Latvijas ostās apgrozīti 65 miljoni tonnu kravu, tagad esot tikai 20. Arī Latvijas dzelzceļam un “AirBaltic” klājoties slikti. Tāpat viņš vaino Bordāna partijas biedru Juri Jurašu korupcijā. Bordāns atbildot aizrāda, ka pats Šlesers šobrīd netiekot galā ar savu privāto biznesu, proti "Liepājas autobusu parks" nespējot nodrošināt solītos pasažieru pārvadājumus. Savukārt pārmetumus Jurašam Bordāns uzskata par nomelnošanu, un esot par tiem vērsies policijā.

Premjera amata kandidātu debašu pirmo raidījumu varat noskatīties šeit.

Raidījumu ieraksti ir pieejami arī Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!