'Spried ar Delfi' intervija ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu. Pilns ieraksts

Jauno elektrovilcienu ilgstošā gaidīšana, dramatiskas vēstis, ka "Rail Baltica" varētu nebūt tāds, kā sākotnēji plānots un nešķērsot galvaspilsētu Rīgu, peronu modernizācijas kavēšanās un regulāra autobusu reisu neizpilde – tās ir tikai dažas no problēmām, kas pēdējā laikā piedzīvotas satiksmes nozarē un sabiedriskā transporta jomā. Kādu risinājumu šiem un citiem jautājumiem saredz satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), to žurnālists Andris Auzāns jautāja ministram trešdien, 22. novembrī. Raidījumā piedalījās arī "Delfi Bizness" redaktore Baiba Krastiņa.

Kā ziņots, lai noteiktajā termiņā paspētu izpildīt finansējuma devēja – Eiropas Komisijas (EK) – prasības un 2030. gadā starp Baltijas valstīm būtu funkcionējoša Eiropas platuma dzelzceļa līnija, "Rail Baltica" ieviesēji izskata variantus vismaz projekta pirmajā etapā atteikties no ātrvilciena caur Rīgu un no iecerētā dzelzceļa tilta pār Daugavu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Vērienīgais projekts kopumā izmaksās daudz dārgāk, nekā sākotnēji tika plānots – ap astoņiem miljardiem eiro, turklāt kavējas arī projektēšana un zemju atsavināšana. Lai ietaupītu laiku un naudu, projekta attīstītāji visās trīs Baltijas valstīs diskutē par to, no kā atteikties, lai 2030. gadā būtu izbūvēta kaut dzelzceļa pamattrase, kas savienotu Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Savukārt pirmie jaunie elektrovilcieni varētu sākt kursēt decembra vidū, 17. novembrī aģentūrai LETA pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji. Tāpat kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka jaunie vilcieni tiks pieņemti pakāpeniski - viens pēc otra, tāpēc pakāpeniski arī sāksies pasažieru pārvadājumi ar tiem.

Vienlaikus PV pārstāvji uzsvēra, ka pagaidām visi vilcieni vēl ir Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" īpašums. Pēc tam, kad PV būs pieņēmis vilcienus, katru no tiem vajadzēs vēl reģistrēt ritošā sastāva reģistrā Valsts dzelzceļa administrācijā.

Pēc kompānijā minētā, Latvijā šobrīd ir nogādāti 18 jauno vilcienu sastāvi, kuriem paralēli veic pārbaudes un visus nepieciešamos priekšdarbus, lai pēc Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma par vilcienu tipa apstiprināšanu un laišanu tirgū saņemšanas, PV iespējami raitāk varētu pārņemt vilcienus no "Škoda Vagonka" un sagatavot tos ekspluatācijas sākšanai.

Tikmēr VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) plāno peronu modernizāciju pabeigt līdz nākamā gada vidum, aģentūrai LETA pavēstīja LDz pārstāvji.

Pasažieru platformu modernizāciju 48 stacijās un pieturvietās bija paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām, tomēr pašlaik, pēc jaunākajām prognozēm, šogad varētu tik modernizētas kopumā apmēram 20 stacijas un pieturvietas, savukārt atlikušās tiks pabeigtas līdz 2024. gada vidum.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!