Divdomīgas frāzes, kas priekšniekam liks niknumā ieplest acis

Šī frāze, iespējams, katram priekšniekam izraisa pamatīgas galvassāpes, norāda portāls "Business Insider". Tas skaidrojams ar to, ka darba devējs savos darbiniekos vēlas redzēt vienu no svarīgākajām īpašībām – lēmumu pieņemšanu. Ja izsaki frāzi ar domu, ka lēmumu nav svarīgi pieņemt šodien, tu radi ideju, ka neesi gatava atbildībai konkrētajā situācijā. Tā vietā, lai atliktu uz nākamo dienu, apkopo visus iespējamos faktus, kas var noderēt. Ja arī lēmumu pieņemt ir grūti, paskaidro priekšniecībai, ka, ņemot vērā konkrētos datus, tavs lēmums ir tieši tāds. Veiksmīgāki darbinieki ir tie, kas spēj domāt un spriest itin visās situācijās.

Veiksmīga komunikācija ir pamats ne tikai romantiskām, bet arī darba attiecībām. Nereti tā norit tiešsaistē vai ar e-pasta starpniecību, kad katram vārdam ir liela nozīme. Turklāt, tieši sarakstoties elektroniski, bieži vien var rasties pārpratumi un nesaprašanās. Šādās situācijās frāze: "Labi…" nebūs labākais variants. Saprotams, ka tas neattiecas uz visām situācijām, tomēr ņem vērā, ka izteikšanās plašākos teikumos, iekļaujot katru detaļu, ilgtermiņā atmaksāsies.

Tāpat šī frāze nepaskaidro, vai piekrīti notiekošajam un kāds ir tavs viedoklis. Tā vietā labāk izvēlies "Jā" vai "Nē" – ar šiem vārdiem skaidrāk tiks norādīta tava nostāja. Turklāt centies paskaidrot arī iemeslu, kāpēc, piemēram, uzskati par labu konkrētajam lēmumam, izsakoties plašākos teikumos un pamatojot savu viedokli.

Savu kļūdu apzināšanās un arī atzīšana ir nozīmīga sastāvdaļa ikdienā, kas liecina par tavu spēju būt atbildīgai. Priekšnieks novērtēs tavu drosmi un māku situācijas atrisināt. Tomēr, ja vienmēr norādīsi, ka neesi vainīga, ilgtermiņā darbā var rasties problēmas.

Tāpat uzmanies no frāzes: "Ja mans viedoklis ir svarīgs…" Šie vārdi jau automātiski norāda, ka esi neapmierināta, iespējams, dusmīga vai aizvainota par kādu situāciju. Ja tā ir, centies to atrisināt citādā veidā un ar iesaistītajām vai atbildīgajām personām. Citos gadījumos pie vainas var būt tas, ka nejūties novērtēta. Tā vietā, lai apvainotos, skaidri izsaki savu viedokli, lai apkārtējie dzird un spēj tev palīdzēt.

Turklāt vienmēr tiks novērtēti tie, kas pat dramatiskās un bezizejas situācijās cenšas meklēt risinājumu. Tā vietā, lai kārtējo reizi teiktu, ka tev ir problēma, domā par to, kā to atrisināsi vai vismaz uzlabosi. Te gan jāpiebilst, ka risinājumu meklēšanas pamatā nevajadzētu būt sava veida priekšnieka izpatikšanai, bet gan vēlmei ar pūlēm rast labāko atrisinājumu.

Tomēr dažkārt darbinieki var nonākt upura lomās, kad situācija sagriežas otrādi – priekšnieks dod uzdevumu atrisināt problēmu, bet nesniedz ieteikumus vai potenciālos variantus risinājumam. Brīdī, kad saproti, ka esi strupceļā, dodies pie priekšniecības un paskaidro, ka nevari rast vajadzīgo atrisinājumu, pamatojot savu viedokli.

"Es nezinu" ir salīdzinoši divdomīga frāze. Daļa uzskatīs, ka ir labi, ja darbinieks atzīstas, ka uz šo jautājumu atbildi nezina. Tomēr citi to uztvers pietiekami asi, norādot – nezināšana no atbildības neatbrīvo. Lai kā arī nenotiktu, nezināšana nav noziegums. Atslēga drīzāk slēpjas tajā, cik lielā mērā esi zinoša vispārīgi, piemēram, ja bieži atbildēsi ar: "Man nav ne jausmas," kolēģi var uzskatīt, ka neesi pietiekami kompetenta.

Situācijās, kurās nespēj "spīdēt" ar savām zināšanām, esi atklāta un norādi, ka atbildi nezini, taču tajā pašā laikā parādi, ka orientējies līdzvērtīgos jautājumos, kas var novest pie risinājuma. Tāpat svarīgi norādīt, ka nezināšana nav tas pats, kas neinteresēšanās. Ja atbilde vēl nav atrasta, vari lūgt laiku, lai to izdarītu. Tādā veidā noteikti celsi savu vērtību priekšnieka acīs.

Ja tomēr pienākumi kļūst pārlieku apgrūtinoši, nomācoši un liek strādāt tavos atpūtas brīžos, uzdrīksties par to brīdināt savu darba devēju. Paskaidro un pamato situāciju, norādot uz piemēriem un to, ko jau esi paveikusi. Atklātība un godīgums vienmēr ir trumpji sarežģītās situācijās, turklāt nav vērts uz saviem pleciem nest visu uzņēmuma smagumu, bet gan darboties kopīgiem spēkiem, lai sasniegtu mērķus.

Tāpat darba devējs nav atbildīgs par taviem nākotnes plāniem karjeras jomā. Nereti daudzi uzskata, ka tieši priekšniekam ir jānorāda tas ceļš, kas katram ejams, piemēram, kādos virzienos attīstīt savas zināšanas vai kur gūt paaugstinājumu. Tā vietā, lai šo lēmumu uzkrautu uz priekšniecības pleciem, izlem pati – kā tu vēlies attīstīties. Tad apjautājies priekšniekam par veidiem, kā nonākt nākamajā punktā, uzklausot padomus.

Saprotams, ka attiecības ar darba devēju ir svarīgs aspekts, tomēr ņem vērā, ka nav vienas konkrētas receptes jeb risinājuma sarežģītām situācijām. Tomēr ielāgo vienu – labs priekšnieks tevi atbalstīs, bet arī tev jāspēj sniegt pietiekami, lai nopelnītu viņa atzinību.