Kad ar tušu nepietiek: skropstu pieaudzēšanas bums

Dāmas visos laikos ir gribējušas skaistas, garas un biezas skropstas, tāpēc zinātne ir sīki pētījusi un eksperimentējusi, kā to panākt. 1892. gadā radās jauna ideja – skropstu pagarināšanā izmantot īpašu pomādi, kas veicinātu to augšanu. Patiesībā vēl mūsdienās daudzi iesaka ieziest skropstas, piemēram, ar rīcineļļu, jo stāsta, ka tas palīdzot.

Tomēr centieni savas skropstas padarīt garākas, šķiet, nav vainagojušās panākumiem, jo jau 1899. gadā uzradās jaunas idejas. Ir bijušas idejas savus matus piešūt pie plakstiņiem, kā arī transplantēt skropstas, taču šīs metodes esot atzītas par pārāk sāpīgām.

Meklējumi vainagojās panākumiem, kad 1902. gadā kāds Vācijā dzimis matu speciālists izdomāja un patentēja ideju par mākslīgo skropstu, uzacu un ne tikai ieviešanu Apvienotajā Karalistē, izmantojot matus no parūkām. Kopš tā laika radās risinājums, ka mākslīgās skropstas var vienkārši pielīmēt un vakarā noņemt nost.

Dāmas, sākot no Holivudas aktrisēm līdz pat vienkārša darba darītājām, vienmēr ir vēlējušās skropstas, kas "liek vaigiem piesarkt un acīm mirdzēt vairāk par dzīvi". Kura gan nevēlas savu skatienu padarīt izteiksmīgāku un izskatīties kā dīva?

Skropstu pieaudzēšanas varianti – nepilna, pilna un pieaudzēšana 2 rindās, kad uz katras skropstas pielīmē 2 mākslīgās skropstas.

Skropstu pieaudzēšanas veidi – dabīgs, vāverītes, lapsiņas, lelles, kombinēts un multikrāsains efekts.

Visbiežāk pieaudzēšanai tiek izmantotas ūdeļu vai zīda skropstas, jo tās esot vispiemērotākās cilvēka acij. Ūdeļu skropstas ir vieglākas un vairāk piemērotas sievietēm ar jūtīgām acīm.

Skropstu pieaudzēšana aizņem aptuveni stundu laika, varbūt pusotru, un skropstas turas apmēram 3 – 5 nedēļas, kaut tas, protams, ir ļoti individuāli. Jāņem vērā, ka skropstas ir pareizi jākopj, vēlams ar seju negulēt spilvenā un izvairīties no taukainiem krēmiem un eļļām. Neapšaubāmi, nevajadzētu berzēt acis – tas mākslīgajām skropstām nemaz nepatīk. Arī skropstu tušu nevajadzētu izmantot, jo tas saīsina skropstu mūžu.

Ja ievēro piesardzību, pieaudzētās skropstas var nēsāt ļoti ilgi.

Pēc 3 – 5 nedēļām ir jāveic korekcija vai, ja nepieciešams, skropstas var noņemt, ko vislabāk darīt pie speciālista.

Ir meistari, kas pieaudzē tikai dabīga izskata skropstas, lai neviens nevarētu pamanīt atšķirību – klientei ir savas vai pieliktās skropstas. Tomēr pēdējā laikā ir novērots, ka dāmām patīk uzkrītošāks efekts, tāpēc aizvien biežāk izvēlas vairāku dimensiju skropstas – 3D un 4D.

Lai izvēlētos skropstas pieaudzēšanas veidu, kas piestāv un atbilst sejas formai, vislabāk uzticēties profesionālam meistaram.

Vēl viens būtisks ieteikums – neizvēlēties lētāko variantu, lai nebūtu "jāmaksā vēlreiz" un jāpiedzīvo vilšanās.

Skropstu pieaudzēšanas cenas svārstās līdz par 35 €. Protams, ir arī meistari, kas audzē skropstas par 12 €, bet šī laikam nebūtu tā labākā izvēle.

"Skropstas liku aptuveni pirms septiņiem gadiem - tad, kad tāda iespēja parādījās arī manā miestā. Doma par pieaudzētām skropstām tad vēl saistījās ar milzīgu, tumšu vēdekli - tādu, kuru noteikti var pamanīt labi. Protams, tik garas un biezas skropstas man arī uzlika. Brīnos, ka mani neviens, un ar to es domāju speciālisti, nemēģināja atrunāt, ka neizskatās visai gaumīgi un labi, jo to, kā viņas reāli izskatās, jau saprot tikai tad, kad mākslīgās skropstas atrodas, kur tām jāatrodas. Tā kā dabīgi man ir īsas skropstas, tad atšķirība bija diezgan pamanāma. Smieklīgi, jo pēc pirmās nakts puse skropstu atradās uz spilvendrānas un manās skropstās bija manāmi robi. Skats spogulī bija šausmīgs, tāpēc izvēlējos nedaudz apgriezt garākās skropstas un pielīdzināt reālajam garumam ar šķērēm," savā negatīvajā pieredzē dalās meitene Kristīne.

"Tad vēl biju dikti jauna un nemaz nesapratu, ka tas ir diezgan dīvaini. Protams, ka skats bija amizants, un nevarēju vien sagaidīt, kad arī atlikušās skropstas izbirs. Tā kā jau iepriekš nevarēju lepoties ar sevišķi garām un skaistām skropstām, pēc mākslīgajām situācija bija vēl traģiskāka. Protams, šeit var vainot gan sevi, gan speciālisti, kurai bija jāpiemēro pareizas skropstas jeb attiecīgais garums. Kopš tās reizes nozvērējos, ka vairs nekad mūžā nelikšu mākslīgās skropstas."

Kāda cita kliente Laura stāsta par savu pieredzi: "Es nekad neesmu sapratusi tās meitenes, kuras var stundām ilgi krāsoties pie spoguļa, lai kaut vai tikai izietu uz pusstundiņu ārā no mājas. Tāpēc, redzot, ka manām "dāmīgajām" draudzenēm ir skaistas, kuplas skropstas, izdomāju, ka man arī vajag pamēģināt. Patiesībā par to - likt vai nelikt - es domāju vismaz kādu pus gadu, jo ik pa brīdim Facebook lapās parādījās informācija, ka meitenes pēc skropstu pieaudzēšanas sabojā savas dabīgās skropstas. Bet kas neriskē, tas nevinnē! Tā nu es šoziem izdomāju, ka tomēr man vajag pamēģināt. Sazinājos ar draudzenes meistari un devos uz salonu."

"Pati es nevaru sūdzēties par plānām vai īsām skropstām, tās ir diezgan normālas, bet gribējās, lai būtu vēl smukāk. Kā jau iepriekš teicu, ka es nesaprotu tās meitenes, kas stundām var krāsoties un taisīties. Parasti, kad gāju ārā no mājām, vienīgais, ko uzkrāsoju, bija skropstas. Tāpēc - laika ekonomijas dēļ izdomāju, ka ar mākslīgajām būs vieglāk, sprieda Laura.