Foto: Alina Dorokhova

"Ja mana meita vēlēsies dienēt, es viņu atbalstīšu," teic Taņa Reķis, komentējot ziņu par to, ka Latvijas armija īpašā kampaņā aicina sievietes stāties profesionālā dienesta rindās. Pirms trim gadiem Taņa ar ģimeni pārcēlās uz Latviju – no Izraēlas, kur savulaik dienēja obligātajā militārajā dienestā, izturēja jauno karavīru apmācību tuksnesī, strādāja policijā, bet vēlāk bija atbildīga par daudzu slavenu cilvēku drošību. Sarunā ar "Delfi" sieviete stāsta, kādēļ tā jau ir pagātne un kā viņai veicas Latvijā.

Taņa ir pārliecināta, ka sievietes ir morāli stiprākas par vīriešiem, atbildīgākas, lojālākas, uzticamākas, vairāk mīl darbu un viņām piemīt lielāka pašdisciplīna. "Eiropā visvairāk sieviešu dienē Francijas armijā, taču šis skaits, protams, nav salīdzināms ar Izraēlu. Tas, ka Latvijas armija tagad pievērsusies sievietēm, nebūt nav jauna tendence. Tas ir gluži loģiski, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un līdztiesības attīstību," uzskata Taņa. "Uzskatu, ka jautājums ir nevis par to, būt vai nebūt sievietēm armijā, bet gan – kas viņas būs." Latvijas armijā tiek uzskaitītas 12 sievietēm piemērotākās specialitātes, piemēram, juristes, mediķes, grāmatvedes un personāla speciālistes.

Taņa dienēja Izraēlas armijā. Viņai bija iespēja kļūt par tanka komandieri, dienēt robežsardzē vai kājniekos, taču viņa izvēlējās ko citu.

Mazie dzīves prieki

Viena lieta – mainīt savu pasaules skatījumu, pavisam cita – mainīt pasauli vai vismaz dažu valstu politiku. "Gribēju pārmaiņas un drošības sajūtu," Taņa skaidro savu izvēli par pārcelšanos uz Latviju 2016. gadā.

Lēmums briedis pakāpeniski, krājoties dažādiem pieredzētiem brīžiem. Terora aktā bojā gāja skolas autobusa šoferis. Tikko vēl smaidījušie un par niekiem pļāpājušie kolēģi krita histērijā, atskanot sirēnām, kas brīdina par uzlidojumu, bet tevi tajā mirklī sastindzina bailes par bērniem, kas ir dārziņā vai skolā. "Tu saproti, ka viņus tagad barā ved uz pagrabu, viņi kāpj pa trepēm... Nedod Dievs, kaut kas notiks, bet tu esi tik tālu." Sirēnas varēja atskanēt jebkurā brīdī – darbā, mājās. Galvenais noteikums bija atkāpties no logiem, visdrošāk bija stāvēt koridorā.

Reiz Taņa bija norunājusi ar draudzeni tikties kafejnīcā. Nedaudz aizkavējusies. Atbraukusi, bet tur gruveši. Kafejnīcā bija nograndis sprādziens. Mēģināja sazvanīt draudzeni, bet nesekmīgi, tīkls bija pārslogots. Par laimi, draudzene bija aizkavējusies sastrēgumā un ieradās nedaudz vēlāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!