sieviete kājās, sauļošanās
Foto: Shutterstock

Tuvojoties mini svārku un šortu sezonai daļa sieviešu satraucas ne tikai par celulīta apkarošanu, bet arī vēnu tīklojuma novēršanu, lai padarītu kājas pēc iespējas pievilcīgākas. Šai sakarā piedāvājam noderīgu informāciju par varikozām vēnām, to rašanos un ārstēšanu, kā arī ekspertu komentārus par ieteicamākajām ārstniecības metodēm.

Kāju sakrustošana neierosina varikozu vēnu attīstību

Valda uzskats, ka varikozu vēnu attīstīšanos veicina sēdēšana sakrustotām kājām un augstpapēžu apavu valkāšana, tomēr, kā apgalvo mediķi, šis mīts ir maldīgs. Asinsritei krietni kaitīgāka ir ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana, nemainot ķermeņa stāvokli, nevis konkrētas pozas ieņemšana vai neērtu apavu valkāšana. Tāpat asinsriti pasliktina un varikozu vēnu attīstīšanās risku palielina liekais svars, smēķēšana, fizisko aktivitāšu trūkums, kā arī hormonālās kontracepcijas lietošana, brīdina speciālisti.

Varikozas vēnas nav vien estētiskas dabas problēma

Varikozas vēnas rada ne tikai estētisku defektu, bet arī fizisku diskomfortu, ierosinot kāju pietūkšanu, sāpes un dedzināšanas sajūtu.

Tāpat grubuļotā tīklojuma parādīšanās uz kājām var būt brīdinājuma signāls par dziļās vēnu trombozes attīstīšanos, kas var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai nosprostotu asinsvadu dēļ. Gadījumā, ja acīmredzamu asinsvadu tīklojumu pavada arī kāju pietūkšana un sāpes fiziskas slodzes laikā vai, piemēram, darba dienas noslēgumā, vēlams konsultēties ar ārstu, lai novērstu nopietnas veselības problēmas, brīdina mediķi.

Iedzimtība

Varikozas vēnas un to veselības problēmas bieži vien tiek pārmantotas, tomēr nereti tās var parādīties aiznākamajā paaudzē, no kāju veselības problēmām ciešot, piemēram, mazmeitai, nevis meitai (ja asinsrites traucējumi pārmantoti no vecmāmiņas).

Kāda ir atšķirība starp varikozām vēnām un asinsvadu tīklojumu?

Asinsvadu tīklojumam ir raksturīgas smalkas, zilas līnijas, kas redzamas tuvu ādai. Lielākajā daļā gadījumu tās liecina vien par apgrūtinātu asinsriti un parasti ir nekaitīgas, taču, asinsrites traucējumiem progresējot, var ierosināt arī varikozu vēnu attīstību.

Varikozas vēnas savukārt rodas no asins sabiezējumiem, kas rodas to nosprostojumu rezultātā. Tās ierosina vienvirziena vārstu darbības traucējumi, kas asinīm neļauj pienācīgi aizplūst no vēnas.

Kāpēc ikdienā jāiekļauj fiziskas aktivitātes?

Lai uzlabotu asinsriti, vēlams nodarboties ar peldēšanu un skriešanu, kā arī pēc iespējas palielināt fizisko aktivitāšu īpatsvaru savā ikdienā, kaut, piemēram, kāpjot pa kāpnēm. Tāpat ieteicama ir došanās garās pastaigās, kā arī regulāra izstaipīšanās, pastiepjot kāju locītavas un trenējot to elastību.

Veselības centra 4 asinsvadu ķirurga Inta Ūdra un "Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas" fleboloģes Sandras Prāves komentāri

Ja uz kājām parādās arvien jauni asinsvadi, vajadzētu apmeklēt ārstu (asinsvadu ķirurgu, flebologu) un veikt izmeklēšanu, novērtēt venozo sistēmu (lielo, dziļo vēnu sistēmu, virspusējo maģistrālo vēnu sistēmu, kā arī retikulārās vēnas - asinsvadu tīklojumu, kapilārus, un noteikt, kuras vēnas ir bojātas.

Par efektīvāko terapiju retikulāru vēnu likvidēšanai uzskata skleroterapiju. Pēdējos septiņus gadus, metodi attīstot, procedūru veic ar saputotu sklerotizējošu medikamentu. No plaši pielietotās parastās skleroterapijas ar šķīdumu putu skleroterapija atšķiras ar to, ka putas vēnas uzpilda, pilnībā saskaroties ar visu vēnu sieniņu cirkulāri, līdz ar to sniedz efektīvu, noturīgu rezultātu. Tas dod iespēju būtiski uzlabot rezultātu. Putu skleroterapijas laikā ar tievu adatiņu ievada medikamentu, kā rezultātā vēna aizrētojas un pēc laika vairs nav redzama.

Precīzākai un efektīvākai skleroterapijas veikšanai pielieto speciālu halogēngaismas ierīci "Veinlite Transilluminator". Procedūra ir nesāpīga, un divas līdz četras nedēļas pēc skleroterapijas jānēsā speciālas kompresijas zeķes, taču, likvidējot sīko kapilāru tīklojumu, bez tām var iztikt. Tiesa, likvidētie sīkie asinsvadi nekad vairs nebūs redzami, taču, cilvēkam kļūstot vecākām, var parādīties jauni.

Protams, atsevišķos gadījumos sākotnējus hroniskas venozas mazspējas simptomus var ārstēt terapeitiski, piemēram, lietojot medikamentus, pielietojot fizikālās terapijas metodes un kompresijas terapiju.

Lai savlaicīgi apturētu vēnu varikozes attīstību un nepieļautu jaunu vēnu slimības formu veidošanos, svarīgi veikt arī profilaksi - ilgstošu slodžu gadījumos nēsāt ārsta izrakstītas kompresijas zeķes, un ik pa stundai izvingrināt ikru muskuļus, pakustināt pēdu un ceļu locītavas. Vislabāk to izdarīt vienkārši pamīņājoties uz vietas vai pārmaiņus pārnesot svaru no vienas kājas uz otru.

Taču pārsvarā, ārstējot vēnu varikozi, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Mūsdienās operācijas ir mazinvazīvas. Vēnu endoluminālā slēgšana ar radiofrekfences metodi un lāzerterapijas attīstība līdz minimumam mazinājusi pacienta diskomfortu un izteikti samazina to pacientu skaitu, kam nevar veikt operāciju dažādu blakus slimību dēļ.

Protams, ja cilvēkam ar vēnu varikozi nav sūdzības (tūska, sāpes, krampji kājās utt.), var neoperēt, bet, agri vai vēlu, šī saslimšana radīs diskomfortu, tūsku, ādas izmaiņas un beidzamajās stadijās var izpausties kā trofiska čūla. Lai neveidotos šāda situācija, neieteiktu cilvēkam sarast ar šo vēnu problēmu un diskomfortu. Līdz ar virspusējo vēnu nepietiekamību notiek dziļo vēnu pārslodze, tās bojājas un tad risinājums ir viens - ķirurģiska ārstēšana ar sekojoši ilgstošu kompresijas zeķu nēsāšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!