No arheologu pētījumiem zināms, ka pilskalni Latvijā veidojušies bronzas laikmeta beigās, un šādas vietējo cilšu nocietinātas dzīvesvietas tika izmantotas līdz pat 13.-14. gadsimtam. Arī vēlāk ap bijušajiem pilskalniem dzīvoja ļaudis, un ap tiem veidojušās daudzas mūsdienu Latvijas pilsētas. Grāmatas ievadā sniegts plašs izziņas materiāls par pilskalniem kā kultūrvēsturiskās ainavas vietām. Pilskalnu tuvumā dzīvojošie ļaudis tos vienmēr ievērojuši un uzskatījuši par ko īpašu, tāpēc tautā par tiem sacerēts ne mazums teiku, kurās stāstīts gan par tā bijušajiem iemītniekiem, gan par spokošanos, gan par brīnumiem, kas notiek pilskalnos. Tādēļ apsveicama ir izdevuma veidotāju pieeja, iepazīstinot ne tikai ar arheologiem pieejamo informāciju, bet dodot iespēju lasītājiem to salīdzināt ar tautā dzirdēto.
Tādējādi grāmata "Kalnā bija stalta pils. Latvijas pilskalni un to teikas" popularizē Latvijas kultūrvēstures, arheoloģijas un tradicionālās kultūras mantojumu. Izdevumu kā vērtīgu informācijas avotu varēs izmantot folkloristi, arheologi, ģeogrāfi, tūrisma speciālisti, novadpētnieki un visi tie, kuri interesējas par Latvijas bagāto kultūrvēstures mantojumu.
Grāmatas atvēršanas svētki notiks 28. janvārī Latvijas Kultūras akadēmijas Aktu zālē, Ludzas ielā 24.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!