Vēsturnieki: Fabriciuss piedalījās Latvijas okupācijā; piemineklis Ventspilī ir padomju propagandas līdzeklis  (1)

Trešdien Rīgas domes sēžu zālē notika pašvaldības Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latvijas vēstures institūta rīkotā zinātniskā konference "Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra". Konferencē ar referātu uzstājās LU HZF Latvijas vēstures institūta pētnieks Andrejs Gusačenko un LU HZF Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente Aiga Bērziņa-Kite, kuri ir pētījuši Fabriciusa biogrāfiju, kā arī padomju varas radīto mītu par šo personu.

Jānis Fabriciuss piedzima 1877. gadā Zlēku pagasta "Vangstreibējos" mežsarga ģimenē. Kā stāstīja Gusačenko, Fabriciusa saistība ar Ventspili ir visai nosacīta – šajā pilsētā viņš dažus gadus gāja skolā, bet pēc mācījās Aleksandra ģimnāzijā Rīgā. Šeit ar parādās pirmais mīts par boļševiku komisāru, kurš it kā esot nācis no nabadzīgas kalpu ģimenes. Tomēr "nabadzīgā ģimene" varēja atļauties dēlu sūtīt izglītoties uz Rīgu.

"Fabriciusa biogrāfija ir pilna ar tukšumiem, piepušķojumiem un inovācijām," konferences dalībniekiem stāstīja Gusačenko, kā piemēru minēdams, ka Fabriciuss esot bijis Latviešu strēlnieku rindās no pirmās dienas. Tomēr Fabriciuss strēlniekos sāka dienēt tikai 1917. gada septembrī, kad lielākās cīņas jau bija beigušās, turklāt kreisi noskaņotais vīrs strēlnieku pulkos darbojās kā boļševiku aģitators ar mērķi graut armijas disciplīnu.

1918. gada nogalē, kad Sarkanā armija sāka iekarot tikko dibināto Latvijas valsti, Fabriciuss tika iecelts par 7. armijas kreisā flanga (Pleskavas kaujas iecirkņa) komisāru. Lai arī viņš pats karadarbībā nepiedalījās, viņš piedalījās pret Latviju vērsto militāro operāciju plānošanā. Pēc Latvijas Neatkarības kara Fabriciuss cīnījās Krievijas pilsoņkarā pret komunistu pretiniekiem, bet 1929. gadā boļševiks gāja boja Sočos, pūloties izglābt avarējušas lidmašīnas pasažierus.

Starpkaru Latvijā par Fabriciusu īpaši neviens neinteresējās un nerakstīja, vienīgi 1929. gadā Latvijas prese vēstīja, ka ir gājis bojā komunistu varasvīrs, kurš sapņojis par Latvijas iznīcināšanu, skaidroja Bērziņa-Kite.

Pēc 2. pasaules kara sākās Fabriciusa "celšana saulītē", un 1954. gadā Ventspils centrā tika atklāts viņam veltīts piemineklis. Bērziņa-Kite norādīja, ka piemineklis ir celts drīz pēc 2. pasaules kara padomju režīma un tā ideoloģijas slavināšanai. Fabriciuss padomju okupācijas laikā ļoti plaši tika izmantots kā propagandas tēls, par to liecina viņa vārdā nosauktās skolas, pionieru pulciņi, kolhozi un citas institūcijas.

Tāpat, kā noskaidroja vēsturnieki, nav pamata Ventspils pašvaldības izplatītajam pieņēmumam, ka padomju gados Fabriciusa piemineklis bija gandrīz vai nacionālās pašapziņas simbols, jo uz tā Jāņos tika kārti vainagi. Pierādījumus šādiem apgalvojumiem vēsturnieki neatrada ne Ventspils muzejā, ne arhīvos.

Nav arī pamata Ventspils pašvaldības izteikumiem, ka "Fabriciuss ir pretrunīgi vērtēts". "Ārpus padomju okupācijas laika mākslīgas glorifikācijas viņam nav nekādu nopelnu Latvijas labā. Piemēram, mākslā, kultūrā, zinātnē vai citās jomās, kas būtu tādām pretrunīgām personām kā Augustam Kirhenšteinam, Andrejam Upītim un citiem," uzsver vēsturnieki.

Jau ziņots, ka sabiedrības līdzdalības platformā "Manabalss.lv" ir sākta parakstu vākšana par Sarkanās armijas komisāra Jāņa Fabriciusa pieminekļa Ventspilī demontāžu. Šobrīd ir savākti 724 paraksti.

Iniciatīvas autors ir vēsturnieks Andrejs Gusačenko, kurš norāda, ka, neraugoties uz Fabriciusa dalību cīņā pret Latvijas neatkarību un nozīmi boļševiku režīma stiprināšanā un komunistiskās propagandas izplatīšanā kā viņa dzīves laikā, tā arī padomju okupācijas periodā, piemineklis atjaunotā Latvijā turpina atrasties sākotnējā vietā Ventspilī un 2019. gadā pat ir atjaunots. Ventspils pašvaldība pēdējo gadu laikā ir atradusi dažādus argumentus, lai pieminekli nenojauktu.