Ģirts Valdis Kristovskis: Neviens neuzdrīkstēsies uzbrukt

Vairāki lasītāji prasīja ministram formulēt tiešu attieksmi par to, kādu drošības garantiju no potenciālā Krievijas uzbrukuma var sniegt dalība NATO, ja NATO un Krievijas partnerattiecības pēdējā laikā kļūst arvien ciešākas. Atbildot uz šiem jautājumiem, citastarp, Kristovskis norādīja, ka “doma par iespējamu Krievijas uzbrukumu ir vissliktākais iespējamais Latvijas un Krievijas attiecību scenārijs. Mūsu uzdevums ir domāt par to, ka šāds vissliktākais scenārijs nākotnē nekad vairs netiks realizēts.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka “attiecības starp Krieviju un NATO ir ļoti skaidras un konkrētas. Ir jau vēsturiski panākts militārais balanss. Nav nepieciešams to mainīt, pie tam, ja šīs attiecības pilnveidojas un ir pazīmes par to uzlabošanos. tas nozīmē, ka nav nepieciešams jaunajās valstīs līdzīgi kā aukstā kara vai konfrontācijas gados izvietot karabāzes vai kodolraķešu bruņojumus. Līdz ar to nav bažu, ka tas kādreiz būs nepieciešams.”

Paralēli Kristovskis ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā notiks demokratizācijas process Krievijā un Baltkrievijā, kas radīs papildus priekšnoteikumus labām attiecībām ar visām Latvijas kaimiņvalstīm. “Es ticu, ka tie pretrunu aspekti, kuri vēl šodien pastāv pēc Latvijas iestāšanās NATO tomēr zudīs. Mums nav jādomā, ka Krievija mūs okupēs. Tajā pat laikā mums ir jāspēj garantēt kārtība, drošība savā valstī un līdzdalība starptautiskos drošības pasākumos, kā drošai uzticamai valstij tas pienākas.”

Ministrs atzina: “Mūsu pagātne un attiecības ar Krieviju ir apliecinājums, ka mums ir nepieciešama dziļāka integrācija Eiropā un tās drošības struktūrās; mums ir nepieciešams atbalsts no ASV. Ja mēs to saņemam, tad pieaugs arī Krievijas respekts pret mums. Līdz ar to nākotnē veidosies attiecības ar Krieviju uz kvalitatīvi citiem principiem, un šie principi ir sadarbība, iecietība un izpratne pret kaimiņvalstīm neatkarīgi no to lieluma un vēsturiskās ietekmes.”

Nenorādot konkrētu potenciālo agresoru, ministrs atzīmēja, ka NATO dod Latvijai papildus drošību, jo NATO Statūtu 5.pants pasaka skaidri un gaiši - uzbrukums tās dalībvalstij ir uzbrukums visai NATO.

Ja nu tomēr būtu potenciāla agresija, tad Latvijas patreizējais uzdevums ir izveidot tādu Latvijas bruņoto spēku struktūru, kura ir attiecīgi ekipēta un apbruņota, lai tā spētu veikt militāru darbību vai pretestību potenciālam agresoram mūsu teritorijā septiņas dienas. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai NATO valstis un Latvijas diplomātiskie centieni spētu sasniegt savus mērķus un apturēt agresiju. Taču ticamība sliktākajam risinājumam reģionā ap Baltijas jūru ir ārkārtīgi niecīga. Baltijas dalība NATO vēl vairāk samazina uzbrukuma iespējas pastāvēšanu, uzskata Kristovskis.

Ministrs norādīja, ka, iestājoties NATO, nav nepieciešams izvietot ārvalstu karavīrus un kodolieročus pastāvīgās karabāzēs Latvijas teritorijā. “Patreiz nav nekādu pazīmju, ka būtu nepieciešamība izvietot ārzemju bāzes Latvijā. Starptautiskā situācija ir tāda, ka nekādu plānu šajā virzienā nav. Tomēr tāda iespēja pastāv, ja tas būtu nepieciešams Latvijas un NATO drošībai.” Arī NATO valstu politiķi un militārpersonas nevarēs pieņemt lēmumu izvietot savu valstu bruņotos spēkus mūsu teritorijā bez Latvijas valsts piekrišanas.

Kristovskis uzsvēra, ka dalība NATO neierobežos Latvijas suverenitāti. NATO palielinās mūsu atbildību savas valsts, savas tautas un starptautiskās sabiedrības priekšā. “Tas, ka netiek ierobežota Latvijas suverenitāte un pastāvīga lemtspēja tās drošības un militārās līdzdarbības NATO jautājumos, tiek apliecināts ar faktu, ka Latvijai nav nepieciešams referendums, jo Latvijas Satversme precīzi nosaka gadījumus, kad jārīko referendums, un tie ir gadījumi, kad tiek ierobežota suverenitāte.

Bez tam ministrs skaidroja, ka NATO nepiespiež savas dalībvalstis piedalīties militārās operācijās, taču konkrētas politiķi paši nolemj - piedalīties un cik lielā mērā vai nepiedalīties. Ja kādas operācijas mērķi nesaskanēs ar Latvijas politiku, mums ir pilnas tiesības atsaukt savu dalību šādā operācijā. “Tas pārliecinoši demonstrē, ka NATO ir suverēnu valstu bruņoto spēku sadarbība uz brīvas gribas kopējo starptautisko interešu mērķu dēļ,” piemetināja aizsardzības ministrs.

Ministram nācās daudz atbildēt uz vairāku lasītāju skepsi par obligātā militāra dienesta (OMD) lietderību un ar to saistītajiem jautājumiem, vai, palielinot finansējumu drošībai, nebūtu iespējams mainīt pašreizējo bruņoto spēku komplektēšanas modeli.

Kristovskis uzsvēra, ka Latvijai jānoiet zināms bruņoto spēku attīstības posms, lai pārietu uz profesionālu armiju tajā izpratnē, ka pamatā viss tās sastāvs ir uz līguma pamata strādājošas personas: jāsagatavo profesionāli instruktori, virsnieki, jāizveido infrastruktūra, kurā var šāds profesionāls dienests tikt organizēts. “90.gadu sākumā tas nebija iespējams, un jādomā, ka vēl gadus 10 nopietni par atteikšanos no OMD nevarēs runāt, jo vienkārši nebūs tādu priekšnoteikumu. OMD ir arī vide, kurā veidojas cilvēku izpratne par militāro sistēmu, un no kuras tiek atlasīti nākamie profesionālie karavīri,” skaidroja ministrs. Kristovskis piebilda: “Domāju, ka obligātais militārais dienests bija vienīgais veids, kā Latvijai atgūstot neatkarību, sākt veidot bruņotos spēkus, un uzņemties atbildību par atsevišķiem tās drošības aspektiem, kas suverēnai valstij ir jāveic. Domāju, ka obligātais dienests arī nākotnē Latvijā būs ļoti nozīmīgs, līdzīgi, kā tas ir Skandināvijā, Vācijā un virknē citu NATO valstu, taču, attīstoties mūsu bruņotajiem spēkiem, ar katru gadu tā kvalitāte pieaugs.” Tāpat Kristovskis atzīmēja, ka ar katru gadu uzlabojas stāvoklis ārpusreglamenta attiecību novēršanas jomā.

Lai gan vairāki jautājumu uzdevēji kritizēja obligātā dienesta kareivju vispārējo līmeni, OMD pozitīvās iezīmes ministrs redz arī tajā, ka daudzi jaunieši, kas 18-20 gadu vecumā vēl nav izvēlējušies, par ko viņi kļūs, tieši bruņotajos spēkos apzinās atbildību valsts priekšā. “Pazīstu ļoti daudzus OMD cilvēkus, kuri saka, ka dienests ir bijis pietiekami noderīgs. Domāju, ka OMD dod dažiem cilvēkiem orientāciju turpmākajā dzīvē, izpratni, veido attiecības ar valsti. Šajā sakarā valsts arī labākos no šiem OMD karavīriem atlasa un, ja tie izsaka vēlēšanos, nosūta uz virsnieku un instruktoru mācību iestādēm, arī ārpus Latvijas,” stāstīja Kristovskis.

Attiecībā uz drošības finansējumu, Kristovskis lūdza lasītājus saprast, ka šī iztērētā nauda nes arī netiešus labumus: “Daudzas programmas, kurās šie līdzekļi tiek izmantoti, ir tieši saistītas ar sabiedrības dzīvi. Mēs iegūstam ne tikai drošību, tās starptautisko dimensiju, atbalstu, pašapziņu, uzticamību, kvalitāti, atzinību, bet mēs iegūstam konkrētas iespējas arī netieši veicināt ekonomisko sadarbību, zinātnes izaugsmi, izglītību, varam importēt zināšanas, pieredzi. To apliecina to jauno NATO valstu piemēri - līdz ar iestāšanos NATO pieaug investoru interese par šīm valstīm. Civilajam sektoram pieaug iespējas veidot dažādus kopuzņēmumus, apgūt pieredzi.”

Atbildot uz lasītāju bažām, vai Latvijas virsnieki, iekļaujoties NATO struktūrās, netiks vērtēti zemāk, salīdzinot ar pārējo valstu atbilstošajām militārajām pakāpēm, ristovskis norādīja, ka “mūsu virsnieku un militārpersonu dienesta pakāpes piešķiram mēs paši Latvijā, un tieši ar šādām dienesta pakāpēm viņi tiek izmantoti kopējās operācijās vai apmācību procesā, un no viņiem tiek prasītas līdzvērtīgas zināšanas kā attiecīgās pakāpes militārpersonām no citām valstīm. Ieņemot konkrētu amatu, citu valstu militārpersonas pakļaujas Latvijas virsniekiem attiecīgo pienākumu ietvaros.”

Runājot par to, vai Latvijas iedzīvotājiem, kas dien OMD būs jāpiedalās NATO militārajās operācijās, Kristovskis skaidroja, ka Latvija starptautiskajām miera uzturēšanas operācijām pieteikusi tikai konkrētus spēkus, un tie ir profesionālās konkrētās vienības - Sauszemes 1.Kājnieku bataljons, Militārā policija, mediķi, sapieri, ūdenslīdēji, jūrnieki. Iespējams, tikai atsevišķi cilvēki viņu vidū ir no obligātā dienesta, taču kopumā šīs vienības ir profesionālas. “Mēs esam pieteikuši ļoti konkrētus spēkus, ar kuriem NATO var rēķināties, un šis skaits vienlaicīgi nepārsniedz 150-200 cilvēku apjomu vienas operācijas ietvaros,” norādīja ministrs.

Pilnu konferences tekstu lasiet http://conference.delfi.lv!