Rīgas apgabaltiesa šodien bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Personālvadības pārvaldes direktora vietniekam Uldim Bāram par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu piesprieda sabiedrisko darbu 150 stundu apmērā, kā arī apmierināja viena cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju 5000 eiro apmērā, informēja tiesā.
Par pilna sprieduma pieejamības dienu lietas dalībniekiem pašlaik ir noteikts 23. maijs. Pēc tam desmit dienu laikā spriedumu varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Iepriekš Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā Bāru pilnībā attaisnoja. Par spriedumu tika saņemts prokurora protests.
Bāram celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 298. panta otrās daļas – par apzināti nepatiesu ziņojumu. Par šādu noziegumu paredzēts cietumsods līdz diviem gadiem.
Iepriekš tika ziņots, ka Bārs amatu VID ir zaudējis. Publiski pieejamā Administratīvās apgabaltiesas spriedumā civilprasībā, kurā Bārs apstrīdējis savu atlaišanu no amata, lasāms, ka 2017.gada martā Finanšu ministrija pieņēma lēmumu piemērot Bāram disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata.
Šāds lēmums tika pamatos ar to, ka laikā, kad pie Bāra tika veikta kratīšana kādā kriminālprocesā, tika izņemta viņam piederošas USB atmiņas, kas saturēja informāciju par Bāra gatavotiem anonīmiem iesniegumiem ar izdomātu un reālu personu datiem, kuros norādīta nepamatota un apmelojoša informācija, kas vērsta uz vairāku amatpersonu reputācijas graušanu un diskreditēšanu augstāko amatpersonu acīs, jo minētie iesniegumi tika adresēti Ministru prezidenta, ministriem, masu medijiem un dažādām tiesību aizsardzības iestādēm.
Veicot USB atmiņas apskati, tika konstatēts, ka tajā atrodas muitas amatpersonu kolektīvais iesniegums, kurā Bārs, uzdodoties par muitnieku kolektīvu, pauda apmelojošu informāciju par vairākām VID augsta līmeņa amatpersonām, kuras it kā esot pieprasījušas kukuli no VID Muitas pārvaldes amatpersonām, bet, to nesaņemot, esot izmantojušas dienesta stāvokli un uzsākušas muitas darbinieku vajāšanu.
Minētais iesniegums ar apmelojošo informāciju ticis izplatīts un nosūtīts adresātiem, ko apliecina fakts, ka USB atmiņā esošajam iesniegumam muitas darbinieku kolektīva vārdā identisks iesniegums tika saņemts VID kā ienākošais dokuments no Finanšu ministrijas.
Tāpat ticis atrasts iesniegums, kas adresēts Nodarbinātības valsts aģentūras direktorei, kurā pausta apmelojoša informācija par kādas augsta ranga VID amatpersonas dzīvesbiedri, kura strādā Nodarbinātības valsts aģentūrā. Šis iesniegums ticis parakstīts ar kāda reģionālā laikraksta žurnālistes vārdu, taču izmeklēšanas gaitā atklājies, ka viņa šādu iesniegumu nav sūtījusi.
Tāpat USB atmiņas kartē ir konstatēts VID iesniegts iesniegums "Trolejbusā runā" par kādu VID Finanšu policijas darbinieku. Tiesas ieskatā tas netieši liecina, ka Bārs sistemātiski iesniedz citu personu vārdā rakstītus vai anonīmus iesniegumus.
Pret Bāru VID tika ierosināta disciplinārlieta par informācijas iegūšanu no VID datubāzes bez tiesiska pamata. Iegūtā informācija bijusi par zemnieku saimniecību, kuras īpašnieks ir Bāra tēvs.
Paskaidrojumos tiesai Bārs norādījis, ka VID strādājis kopš 2003. gada, bet brīdī, kad ar VID ģenerāldirektora rezolūciju bija juridiski jānodrošina VID amatpersonu rotācijas, pār viņu sākušas "velties dažādas sūdzības", lai panāktu, ka viņš atstāj darbu.
Bārs arī tiesai apgalvojis, ka nav veicies nekāda veida dokumentu safabricēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!