Stājies spēkā Lato Lapsu notiesājošais spriedums lietā par advokāta Vonsoviča vajāšanu (precizēts)

(Precizēta ziņa – sestajā rindkopā pievienots apelācijas instances skaidrojums.)

Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru Lapsam piespriestas 300 stundas sabiedriskā darba, bet otrajai apsūdzētajai – Kristīnei Bormanei – piespriests 3100 eiro liels naudas sods.

Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībā ietvertie argumenti ir vērsti uz apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likumā ietvertajām prasībām.

Vonsovičs un viņa dzīvesbiedre, bijusī žurnāliste Baiba Strautmane tiesā bija pieteikuši morālā kaitējuma kompensāciju 1790 eiro apmērā katrs. Apelācijas instances tiesa to arī apmierināja.

Prokurors Lapsam bija cēlis apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par vajāšanu un neslavas celšanu. Pēc otra apsūdzības panta publicists pirmajā instancē tika attaisnots, taču otrā instancē viņš tika atzīts par vainīgu.

Noskaidrojot, vai apsūdzētais pauda īstenībai neatbilstošas ziņas, kas apkauno advokātu, apelācijas instances tiesa ir ņēmusi vērā, ka vārdi "kolaborants" un "čekists" rada negatīvas asociācijas valodniecisko, kultūrvēsturisko un politisku iemeslu dēļ. Apsūdzētā apgalvojums par žurnālistiskā pētījuma veikšanu atzīts par formālu. Norādīts, ka par apsūdzētā nolūku celt advokātam neslavu liecina ziņu pasniegšanas veids un to saturs, paužot personisko nepatiku pret viņu intervijā masu saziņas līdzeklī, organizējot transportlīdzekļa, uz kura bija uzraksts "Kolaborants" un tam blakus uzlīmēts cietušā fotoattēla fragments, izvietošanu netālu no viņa dzīvesvietas un darba vietas.

Lapsa apsūdzēts par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā un citādā veidā pavairotā sacerējumā masu saziņas līdzeklī, kā arī par vairākkārtēju un ilgstošu citu personu izsekošanu un nevēlamu saziņu ar šīm personām, ja tām ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.

Tiesu debatēs prokurors Lapsam bija lūdzis piespriest 12 000 eiro sodu un sabiedrisko darbu uz 120 stundām.

Lapsa ir 2019. gada novembrī izdotas, Vonsovičam veltītas grāmatas "Kolaborants" autors. Lapsa apsūdzēts par to, ka gan grāmatā, gan ar to saistītās publikācijās cēlis Vonsovičam neslavu, organizējis īpaši aplīmētas automašīnas novietošanu pie viņa mājas un darbavietas un veicis citas darbības, kas izpaudušās kā vajāšana.

Saskaņā ar apsūdzību, apgalvojumus, ka Vonsovičs ir "padomju varas kolaborants", Lapsa grāmatā izteicis, apzinoties, ka šie apgalvojumi ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai. Šo apsūdzības daļu tiesa atzina par nepamatotu.

Tāpat nepamatota pirmās instances tiesas ieskatā bijusi Lapsa apsūdzība par to, ka minētajā portālā viņš publicēja rakstus, kuros apgalvoja, ka Vonsovičs ir "kolaborants", "padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs", "padomju kolaborants", "uzticamais padomju varas kolaborants" un "viens no kolaborantu sugas". Jāpiebilst, ka apelācijas instances tiesa atzina Lapsu par vainīgu šajā apsūdzībā.

Līdzīgus apzīmējumus viņš izmantojis arī 2019. gada novembrī intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei", kā arī 2019. gada oktobrī nosūtītā elektroniskā pasta vēstule advokātiem un advokātu palīgiem.

Līdzīga satura apgalvojumi publicēti arī interneta lapās "www.vonsovics.com" un "www.kolaborants.com", kur Vonsovičs saukts, piemēram, par "uzcītīgu padomju varas izpalīgu un līdzskrējēju". Kā norādīts apsūdzībā, šos interneta domēnus iegādājās un reģistrēja Lapsa - personīgu motīvu vadīts un nolūkā tīši celt neslavu Vonsovičam.

Tāpat Lapsa saskaņā ar apsūdzību, lai celtu Vonsovičam neslavu, organizējis mikroautobusa iegādi un pasūtījis tā aplīmēšanu ar advokāta sejas attēla fragmentu un uzrakstu "Kolaborants. Pietiek.com jaunā grāmata". Lapsa esot noorganizējis, ka 2019. gada nogalē šī automašīna vairākkārtēji, mērķtiecīgi un ilgstoši novietota pie Vonsoviča darba vietas, dzīvesvietas, pie vairākām tiesu ēkām un Latvijas Televīzijas ēkas.

Prokuratūra norāda, ka minētajā krimināllietā apsūdzētā persona veica regulāru, uzmācīgu un nevēlamu saziņu ar cietušo personu, sistemātiski agrās rīta stundās nosūtot dažāda satura elektroniskā pasta vēstules, turklāt šādas vēstules tika sūtītas arī personas radiniekiem un darba kolēģiem.

Tāpat apsūdzētais cietušajam radījis pastāvīgu spriedzi, dažādos veidos liekot zināt par savu klātbūtni gan pie cietušā dzīvesvietas, gan darba vietas, gan citām vietām, kurās regulāri atradās cietusī persona. Ar minētajām apsūdzētā darbībām tika traucēts cietušā miers un drošība, kā rezultātā cietušajam tika radīta pastāvīga spriedze un pārliecība, ka viņš tiek vajāts, kā arī radītas bailes par savu un tuvinieku drošību, norādīja prokuratūrā.

Šajā apsūdzībās par vajāšanu Lapsa pirmajā instancē tika atzīts par vainīgu.

Lapsa apsūdzību neatzīst un iepriekš pauda viedokli, ka tā ir muļķīga un absurda. Lapsa apsūdzību uzskata par politisku, ekonomisku vai kriminālu pasūtījumu, jo, pēc viņa teiktā, prokurors tiesā grib pierādīt, ka bijušais padomju tautas tiesnesis un bijušais PSKP biedrs Vonsovičs nav bijis padomju okupācijas varas kolaborants.

Vonsovičs un viņa dzīvesbiedre Strautmane tiesā bija pieteikuši morālo kompensāciju 1790 eiro apmērā katrs. Vonsovičs norādīja, ka Lapsas nodarījumi – neslavas celšana, vajāšana un izsekošana - ir kaitējuši ne tikai viņam un sievai, bet arī abu bērniem.