Šī gada 13. februārī Rīgas pilsētas tiesa attaisnoja bijušo Rīgas domes deputātu Igoru Kuzmuku, kurš bija apsūdzēts Krievijas iebrukuma Ukrainā finansēšanā, taču ģenerālprokurors Juris Stukāns "TV24" raidījumā pauda, ka šāds lēmums esot tiesas kļūda. Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Mārtiņš Tupureins ir izplatījis paziņojumu, ka šādi Stukāns ir pārkāpis nevainīguma prezumpciju.
Attaisnojošo spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt.
Rīgas pilsētas tiesa saņēma Kuzmuka lūgumu publiski informēt par viņa nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu no valsts amatpersonas puses, iesnieguma kopiju nosūtot izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.
Kuzmuks norādīja, ka 2024. gada 19. februāra TV raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" uz žurnālistes jautājumu par pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu Stukāns norādījis, ka ir pārliecināts, ka tā ir tiesas kļūda, gala rezultātā būs taisnīgs noregulējums, šeit jābūt notiesājošam spriedumam ar atbilstošu piespriesto sodu.
Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteikts, ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.
Attiecīgi tiesnesis secināja, ka Stukāns, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Igoru Kuzmuku, tādēļ tiesa kā procesa virzītājs publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.
Prokuratūrā portāls "Delfi" uzzināja, ka prokurors par Rīgas pilsētas tiesas attaisnojošo spriedumu Kuzmukam ir iesniedzis apelācijas protestu un šobrīd tiek gatavots protests par Tupureina rīcību Latvijas Tiesu Portālā publicējot paziņojumu par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.
Aģentūra LETA vēsta, ka, prokuratūras ieskatā, Kuzmuks savā "Telegram" kanālā pārpublicēja aicinājumu finansēt un nodrošināt ar mantu Krievijas bruņotos spēkus, kuru darbība ir vērsta pret Ukrainas teritoriālo neaizskaramību un politisko neatkarību.
Kuzmuka darbību arī vērtēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, jo viņš, būdams Rīgas Vingrošanas skolas sporta treneris, savā "Facebook" profilā publicēja prokremliskus ierakstus.
Kuzmuks Rīgas domē tika ievēlēts 2009. gadā no partijas "Saskaņas centrs". Viņu atkārtoti ievēlēja arī 2013. gadā. 2020. gadā Kuzmuks atkal kandidēja no "Saskaņas" saraksta, taču netika ievēlēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!