Pēc tam, kad Jāņu nedēļā smagas narkotiku pārdozēšanas dēļ slimnīcā nonāca vairāk nekā desmit pusaudži, Veselības ministrijā (VM) otrdien sasaukta starpinstitūciju sanāksme. Secinājumi ir skarbi – dažu gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana ir dubultojusies, bet īstermiņā nav iespējams panākt, lai bērnu un jauniešu vidē tā samazinātos, otrdien vēstīja LTV "Panorāma".
Jāņu nedēļā dažu dienu laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes uz Rīgas tirdzniecības centra "Origo" apkārtni brauca pie 16 jauniešiem, no kuriem liela daļa bija bezsamaņā. Daži pēc antidota ievadīšanas aizbēga, daļa smagā stāvoklī tika nogādāta slimnīcā. Ārsti pieļauj, ka vielas, ko jaunieši varētu būt lietojuši, ir nitazēnu grupas sintētiskie opioīdi, kam ir liels pārdozēšanas risks un kuri ir ar ārkārtīgi lielu atkarību veidošanās potenciālu.
Mediķi jau vismaz gadu iepriekš brīdinājuši un lūguši meklēt risinājumus, ziņojot, ka narkotiku lietošanai arvien agrīnākā vecumā pusaudžu vidū ir augoša tendence. VM statistikas dati un tendences liecina, ka jauniešu skaits, kuri pamēģinājuši un regulāri lieto narkotikas, pieaug. Jebkuras narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15–16 gadus veci Latvijas skolēni. Vienlaikus speciālisti atzina, ka pieaug arī to jauniešu – narkotiku lietotāju – skaits, kuri nonāk slimnīcās pēc narkotiku lietošanas, turklāt daļa pārdozē narkotikas atkārtoti. NMPD ik dienu visā valstī ir vismaz četri izsaukumi, kas saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešu vidū.
Bērnu aizsardzības centrā norādīja – šos jautniešus vieno vēlme piederēt kādai sabiedrības grupai. Patiesībai neatbilst plaši kultivētais mīts, ka narkotikas lieto tikai bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. "Nereti arī bērni, uz kuriem ir liktas ļoti lielas prasības, kuriem ir ļoti, ļoti piepildīts grafiks, kuriem ir, iespējams, arī elites skolās ļoti, ļoti smags tāds mācību process. Arī tur mums ir informācija, ka bērni sāk lietot, lai mazinātu stresu, lai spētu izturēt slodzi," saka Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska.
Valsts policijā tikmēr uzsvēra, ka lielāks risks ir bērniem, kas nonākuši institūcijās. Liela negatīva loma ir bērnunamiem līdzīgajai videi – proti, riski rodas, sakoncentrējot bērnus, kas izņemti no ģimenēm. Ir lielāka iespēja, ka grupā tiks pastrādāti noziegumi un bērni lietos apreibinošas vielas.
Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics pauda: "Pareizāk tomēr šos bērnus būtu izmitināt ārpus iestāžu pakalpojumos, ģimenēs. Tad šie riski, ka noziegums tiek plānots grupā vai to ir iespējams izdarīt grupā, vienkārši tiek minimizēti."
Policijā saka - pilnīgi visus narkotiku piegādes ceļus tūlītēji aizvērt nav iespējams, tāpēc būtiskākais ir mazināt vēlmi lietot un iegādāties nāvējošās vielas.
VM uzsvēra – bērni, kas narkotiku dēļ nonākuši ārstniecības iestādēs ir dažādi, tāpēc arī risinājumiem jābūt atšķirīgiem.
"Kopīgais darbs, lai bērns nepazustu, bet lai arī būtu mums sistēmiski, valstiski skaidrs, kurš ir atbildīgs kurā mirklī par šo bērnu," atzīmēja VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
VM sasauktajā sanāksmē izskanēja arī atziņas, ka daudzas ģimenes un tātad arī to bērni līdz piecu sešu gadu vecumam nav iestāžu redzeslokā. Iztrūkst prevencijas, nav palīdzības, ja kādā ģimenē, piemēram, ir vardarbība vai kādi citi negatīvi faktori, kas vēlāk bērnu var novest pie citas vides meklējumiem un tālāk līdz narkotiku lietošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!