Senātam atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas pērn 19. septembrī pasludinātais spriedums, ar kuru kādam vīrietim piespriests pusgadu ilgs nosacīts cietumsods par par valstij piederošu senlietu nelikumīgu glabāšanu, portāls "Delfi" uzzināja Ģenerālprokuratūrā.
Ar minēto spriedumu apsūdzētais vīrietis par nelikumīgu valstij piederošu senlietu glabāšanu, kurām vajadzēja atrasties muzeja krājumā, atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 229.1 pantā, un sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, nosakot to nosacīti, ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.
Saskaņā ar apsūdzību vīrietis nelikumīgi glabāja Latvijas Republikas aizsardzībā esošas senlietas: dažādus gredzenus, aproces, saktas, monētas u.c. priekšmetus, kuru kopējā vērtība ir 7908 eiro.
Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 7. panta ceturtajai daļai arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji. Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013. gada 30. martam persona ir paziņojusi Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, kā arī uz senlietām, kuru likumīgu izcelsmi persona ir pierādījusi pēc 2013. gada 30. marta un saņēmusi par to Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rakstveida apliecinājumu.
Savukārt minētā likuma 17. panta otrajā daļā noteikts, ka par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā paziņo Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.
Apsūdzētais vīrietis, pārkāpjot minētās likuma normas, labprātīgi nenodeva valstij piederošas senlietas un arī nepaziņoja par tām Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, tādējādi nelikumīgi glabājot senlietas.
2022. gada 9. martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šajā krimināllietā pasludināja spriedumu, ar kuru apsūdzētais tika atzīts par nevainīgu un attaisnots.
Par minēto spriedumu Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore iesniedza apelācijas protestu.
2023. gada 19. septembrī Rīgas apgabaltiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu par apsūdzētā attaisnošanu un taisīja notiesājošu spriedumu.
Līdz ar to, ka Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, šis notiesājošais spriedums stājies likumīgā spēkā.
Kā norāda Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore, tad šī ir viena no pirmajām krimināllietām, kura personas apsūdzībā pēc minētā Krimināllikuma panta pirmās instances tiesā tika izskatīta ar pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā un rezultējusies ar notiesājošu spriedumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!