Jaunais ģenerālprokurors nodod zvērestu - 17
Foto: LETA

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andris Vasiļevskis secinājis, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns nav ievērojis nevainīguma prezumpcijas principu vēl vienā krimināllietā, portāls "Delfi" uzzināja Tiesu administrācijā.

Iepriekš Stukānam tika pārmesta nevainīguma prezumpcijas principa neievērošana lietā, kurā tika apsūdzēts bijušais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks.

Šoreiz sūdzību par Stukānu iesniedzis atstādinātais tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs, kurš apsūdzēts dzīvokļa izkrāpšanā kādai sirmgalvei, kā arī vairāku citu cilvēku apkrāpšanā.

Tiesu administrācijā norādīja, ka Rīgas pilsētas tiesa saņēmusi Veinberga lūgumu publiski informēt par viņa nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu no valsts amatpersonas puses, iesnieguma kopiju nosūtot izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.

Veinbergs norāda, ka 2022. gada 22. februāra intervijā raidījumā "1:1", atbildot uz žurnālista Gundara Rēdera jautājumu par kriminālprocesu pret Veinbergu, kurā viņš apsūdzēts nekustamo īpašumu izkrāpšanā, Stukāns norādījis, ka "es uzskatu, ka tiesu izpildītāji, kuri to visu redzēja un kā mēs šobrīd redzam, iesaistījās shēmās, gan notāri, kuri apstiprina to visu, jau sen to pamanījuši"…, "bija personas, kuras klusē, bija ieinteresēti un attiecīgi rīkojušies", "izmantoja likuma regulējumu, lai noteiktos gadījumos iedzīvotos".

Tiesu administrācijā atgādināja, ka Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteikts, ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.

Kriminālprocesa likuma 19. panta pirmajā daļā paredzētās nevainīguma prezumpcijas uzdevums ir atturēt personas no paziņojumiem un rīcības, kas var radīt priekšstatu par personas vainīgumu, pirms tas konstatēts likumā noteiktajā kārtībā.

Attiecīgi Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andris Vasiļevskis secināja, ka Stukāns, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Veinbergu, tādēļ tiesa kā procesa virzītājs publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!