Valsts policija (VP) šā gada jūlija beigās pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par sutenerismu un bordeļa uzturēšanu personu grupā iedzīvošanās nolūkā, cilvēktirdzniecību, kā arī par noziedzīgā ceļā iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā, portālu "Delfi" informēja policijā.
VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 4. nodaļa izmeklēšanas laikā noskaidroja, ka divas aizdomās turētās personas organizējušas seksuālu pakalpojumu sniegšanu kādā bordelī Rīgā.
Par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizdomās tiek turētas divas personas – 53 gadus vecs vīrietis un 41 gadu veca sieviete.
Personas iedzīvošanās nolūkā koordinēja bordelī strādājošo personu darbu, kontrolējot klientu skaitu, nosakot seksuālo pakalpojumu izcenojumu un iekasējot daļu no prostitūcijā iegūtās peļņas.
Tāpat šīs personas arī veica citas darbības, nodrošinot nepārtrauktu bordeļa darbības funkcionēšanu. Tādējādi tika izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 165. panta otrajā daļā, kas paredz kriminālatbildību par sutenerismu.
Personas skaidrā naudā iegūtos līdzekļus regulāri ieskaitīja savos bankas kontos, šādā veidā mainot noziedzīgi iegūto līdzekļu atrašanās vietu un piederību, nolūkā slēpt šo līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, vēsta policijā.
Noziedzīgā ceļā iegūtie finanšu līdzekļi, lai slēptu un maskētu to noziedzīgo izcelsmi, tika apvienoti ar paša likumīgajiem ienākumiem, iegādājoties nekustamos un kustamos īpašumus, kā arī izlietojot noziedzīgos līdzekļus nekustamo īpašumu remontam, pašpatēriņam.
Tādējādi veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, maskējot līdzekļu patieso raksturu un izcelsmi, kas saistāma ar noziedzīga nodarījuma – sutenerisma izdarīšanu.
Izmeklēšanas gaitā tika iegūtas ziņas, ka viena no aizdomās turētām personām izmantoja prostitūtu atkarību no viņa un ievainojamības stāvokli, ņemot vērā viņu nabadzību, iztikas līdzekļu nepieciešamību un atkarību no narkotiskām vielām, kā arī apstākļus, ka personām nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties seksuālai ekspluatācijai.
Bez tam prostitūtas personu apliecinošie dokumenti tika glabāti pie aizdomās turētā, kā parādu garantija. Rezultātā personas bija spiestas turpināt nodarboties ar prostitūciju, sniedzot klientiem seksuālus pakalpojumus par samaksu, daļu no nopelnītās naudas atdodot bordeļa saimniekam, tādējādi personas iesaistītas nepārtrauktā parādu jūgā.
Policijā akcentē, ka minētās darbības tika kvalificētas pēc Krimināllikuma 154.1 panta pirmās daļas – cilvēktirdzniecība.
Valsts policija aizturēja abas aizdomās turētās personas.
Vīrietis jau iepriekš ir vairākas reizes sodīts par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu.
Pirmstiesas izmeklēšanas procesā savākti pietiekami pierādījumi aizdomās turētā vīrieša saukšanai pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 165. panta otrajā daļā, 195. panta trešajā daļā, 154.1 panta pirmajā daļā un 163.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmēm, un aizdomās turētās sievietes saukšanai pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 165. panta otrajā daļā un 195. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu pazīmēm.
Krimināllikums par sutenerismu, ja tas izdarīts personu grupā, kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, likums kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Krimināllikuma 154.1 panta pirmā daļa noteic, ka par cilvēku tirdzniecību vainīgo var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet 163.1 pants par bordeļa – neatļautas prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vietas –, izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.
Kā norāda policijā, uzlikti aresti kustamai un nekustamai mantai par kopējo summu vairāk nekā 120 000 eiro.
Sākotnēji tiesa vienai aizdomās turētajai personai piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu, kas vēlāk tika mainīts uz drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.
Šā gada 26. jūlijā kriminālprocess nosūtīts Daudznozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
