Eiropas Prokuratūrai nodota lieta par gandrīz 600 000 eiro izkrāpšanu no fondiem un Latvijas budžeta  (2)

Tādā veidā personas varētu būt nodarījušas ES un Latvijai 581 709,76 eiro lielu mantisko zaudējumu.

KNAB skaidro, ka ikviena pašvaldība drīkst piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, lai uz pašvaldības zemes uzbūvētu ražošanas objektu un tam vajadzīgās komunikācijas un publisko infrastruktūru, ko pēcāk piedāvāt nomai. Gadījumos, kad nav zināms konkrētā objekta potenciālais nomnieks un tas tiek izvēlēts atklāta konkursa rezultātā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ES fondu finansējuma.

Ja objekta būvēšana noris konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, tad ES līdzfinansējums ir pieejams no 45 līdz 55%, lielāku līdzekļu apmēru ieguldot pašam uzņēmumam. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir atbildīgā iestāde, kas uzrauga, kā noris ES fondu finansējuma piešķiršana un izlietošana.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka divas Valkas novada pašvaldības amatpersonas kopā ar uzņēmuma pārstāvi maldināja CFLA atbildīgos darbiniekus par projekta īstenošanu, neatklājot informāciju par jau faktiski notikušo nomnieka izvēli. Maldinot CFLA darbiniekus, kā arī veicot citas darbības, iesaistītās personas panāca normatīvajiem aktiem neatbilstošu 558 221,36 eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda un 23 488,40 eiro Latvijas valsts budžeta finansējuma piesaistīšanu.

KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājums Ineta Cīrule norāda, ka šis ir pirmais KNAB sekmīgi izmeklētais kriminālprocess par ES fondu iespējamu izkrāpšanu, kas nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai EPPO.

"Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldīšanā ir jāpieiet ar tādu pašu rūpību, kā gādājot par savu individuālo, pašvaldības vai valsts budžeta efektīvu izlietojumu. Nav pieļaujami gadījumi, kad struktūrfondu piesaistē pielietotas noziedzīgas un krāpnieciskas metodes. KNAB arī turpmāk cieši sadarbosies ar EPPO, lai novērstu ES fondu izkrāpšanu," skaidro Cīrule.

Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosināja Eiropas Prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret divām Valkas novada pašvaldības amatpersonām un uzņēmuma pārstāvi par krāpšanu lielā apmērā. Atbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēta Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā. Tāpat KNAB rosināja prokuratūrai turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu pret uzņēmumu, kura interesēs noziedzīgais nodarījums īstenots, kā arī izvērtēt, vai vēl viena Valkas novada pašvaldības amatpersona būtu saucama pie kriminālatbildības.

Par šāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa var piemērot iesaistītajām personām brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, vai probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Savukārt uzņēmumam – likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju vai naudas piedziņu. Savukārt pašvaldībai šajā gadījumā var nākties rēķināties ar nelikumīgi iegūtā finansējuma atgriešanu.

KNAB, 19. augustā nosūtot krimināllietas materiālus Eiropas Prokuratūrai, noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par šī Eiropas Prokuratūras 2023. gada 27. februārī uzsāktā kriminālprocesa turpmāko virzību.

LTV iepriekš vēstīja, ka lietā aizdomu ēna krīt pār kādu ražošanas teritorijas izveidi, atjaunojot degradētu teritoriju Ērģemes pagastā. Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajiem bijis arī bijušais Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Savukaŗt Krauklis kategoriski noliedz, ka viņš personīgi vai pašvaldība būtu organizējusi ražošanas telpu būvēšanu kādam konkrētam uzņēmumam vai piesavinājušies ES finansējumu. Komentējot pārmetumus, Krauklis vērtēja, ka savulaik obligātais nosacījums ES struktūrfondu finansētu projektu īstenošanā tagad esot tapis par noziegumu.

Pēc politiķa vārdiem, iepriekšējā plānošanas periodā, lai īstenotu projektus teritoriju revitalizācijai un uzņēmējdarbības veicināšanai, pašvaldībai bija obligāts nosacījums pirms projekta pieteikšanas atrast uzņēmēju un noslēgt ar viņu nodoma protokolu, ka uzņēmējam būs vajadzīgas ražošanas telpas. Ja šādas vienošanās nebija, tad nekāda ēku būvniecība nebija iespējama. Turklāt jaunuzbūvētās telpas bija jāizsola un izsolē drīkstēja piedalīties jebkurš uzņēmums, kam par tām bija interese ne tikai tas uzņēmums, kas bija parakstījis nodoma protokolu. Šajā programmā valstī palika pāri neapgūta nauda, tādēļ izsludināja papildu pieteikšanos, taču jau ar citiem nosacījumiem, proti, drīkst būvēt ēkas, nezinot vai tās kādam uzņēmējam būs vai nebūs nepieciešamas, pauda bijušais mērs.