Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavībā apsūdzētā Aleksandra Babenko dēla Artjoma Babenko, kurš citstarp tiek turēts aizdomās par Valsts policijas (VP) augsta ranga amatpersonas Romāna Jašina slepkavības plānošanu, apcietinājums atcelts, jo izmeklēšanas procesā tika pieļauti kriminālprocesuālie pārkāpumi, lēmums ir argumentēts, presei izplatītā paziņojumā norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Viņš skaidro, ka, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetencē ietilpst tiesnešu darba izvērtēšana, lai lemtu par iespējamu disciplinārlietas ierosināšanu. Tajā skaitā arī iepazīties un izvērtēt tiesas nolēmumus, kuru tiesiskums vai kvalitāte tiek apšaubīta publiskajā telpā.
Pildot šo funkciju, Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav tiesību grozīt pārbaudāmos nolēmumus pēc būtības.
Vērtēta tiek tikai tiesneša rīcība Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajās robežās, proti, vai tiesnesis lietas izskatīšanā ir pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu, rupju neuzmanību, rupju ētikas pārkāpumu vai nav pildījis savus amata pienākumus. Tas, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs nepiekrīt nolēmumā tiesneša veiktajai tiesību normu interpretācijai vai faktisko apstākļu vērtējumam, nevar būt pamats disciplinārlietas rosināšanai.
Reti izņēmumi, kad nolēmuma saturam ir nozīme, varētu būt gadījumos, kad, piemēram, pārbaudāmā nolēmuma interpretācija neatbilst Senāta judikatūrai un tiesnesis nav pamatojis atkāpšanos no judikatūras, kad nolēmumā vispār nav sniegta argumentācija u.tml., proti, klaju un acīmredzamu pārkāpumu gadījumos. "Esmu par šādiem gadījumiem gan rosinājis disciplinārlietas, gan nosūtījis tiesnesi uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju kvalifikācijas ārpuskārtas pārbaudei," saka Strupišs.
Savas kompetences ietvaros, iepazīstoties ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2024. gada 13. augusta lēmumu, Strupišs nesaskata tīšu likuma pārkāpumu lēmuma pieņemšanā, amata pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību vai ētikas pārkāpumu, kas dotu tiesisku pamatu disciplinārlietas rosināšanai. Drošības līdzeklis tika atcelts, jo izmeklēšanas procesā tika pieļauti kriminālprocesuālie pārkāpumi, lēmums ir argumentēts.
"Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī ir izveidota speciāla kriminālprocesuālā kārtība, kas regulē personas un valsts attiecības gadījumos, kad ir nepieciešams noteikt personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un piemērot par to sodu. Neatkarīgas un kompetentas tiesu sistēmas uzdevums ir nodrošināt valsts varas darbības tiesiskuma kontroli. Arī konkrētajā gadījumā tiesa ir veikusi tiesiskuma kontroli, vērtējot drošības līdzekļa – apcietinājuma – pamatotību. Proti, tiesa ir vērtējusi, vai attiecīgā kriminālprocesa ietvaros nav pārkāptas personas pamattiesības un ir ievērotas nepieciešamās kriminālprocesuālās tiesību normas. Minētās tiesiskuma kontroles rezultātā tiesa nonāca pie secinājuma, ka personas apcietināšanai nav pamata," norāda Strupišs.
Viņš uzsver, ka apcietinājums kā bargākais drošības līdzeklis būtiski ierobežo personas pamattiesības, tāpēc likums tā piemērošanai izvirza stingrus noteikumus, kas jāievēro visiem kriminālprocesa dalībniekiem. Tas nozīmē, ka personu var aizturēt un apcietināt tikai uz tiesiska pamata, atbilstoši kriminālprocesa kārtībai, ievērojot skaidri noteiktu procedūru. Atkāpes no šīs kārtības vai procedūras pārkāpumi nav pieļaujami.
Pēc Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2024. gada 13. augusta lēmuma pieņemšanas kriminālprocesa virzītājam bija un ir likumā noteiktā rīcības brīvība, lai piemērotu citu, alternatīvu drošības līdzekli, kas novērstu risku aizdomās turētai personai pamest valsti.
"Patiesai, kvalitatīvai un precīzai informācijai ir īpaša nozīme šodienas ģeopolitiskajā situācijā, kurā viens no mūsu ienaidnieku veidotajiem naratīviem ir "Latvija kā neizdevusies valsts, kurā demokrātija nav iespējama". Ja kāda rīcībā ir fakti par tiesnešu prettiesisku rīcību, tie jānodod kompetentām iestādēm, nevis uz pieņēmumu pamata, izmantojot vienpusēju informāciju, jāveido un jāizplata sazvērestības teorijas," skaidro Strupišs.
Jau vēstīts, ka Artjoma Babenko advokāts Egons Rusanovs publiski pārmetis izmeklējošajām iestādēm, ka tās pēc apcietinājuma piemērošanas ne reizi neesot ieslodzījuma vietā nopratinājušas Artjomu Babenko, izriet no ieraksta Rusanova advokātu biroja mājaslapā.
Savā ierakstā Rusanovs uzsver, ka procesa virzītājas pavēsti Artjoms Babenko saņēma elektroniskā pasta vēstulē 16. augustā, proti, trīs dienas pēc atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma. Savukārt, piemēram, telefoniski ar personu neviens no tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem nav ar viņu sazinājies līdz šim brīdim, lai gan kontaktinformācija nekavējoties bija nodota procesa virzītājas rīcībā.
"Cita starpā, 2024. gada 13. augusta tiesas sēdē procesa virzītāja pat neieminējās tobrīd vēl izmeklēšanas cietumā esošajam Artjomu Babenko par ieceri, ka apcietinājuma atcelšanas gadījumā varētu tikt apsvērta cita drošības līdzekļa piemērošana," raksta Rusanovs.
Viņš skaidro, ka, piemērojot apcietinājumu 26. jūlijā, kā tā pamats tika minēts traucēšanas un pierādījumu iegūšanas apgrūtināšanas risks. Savukārt 13. augustā tiesa, lemjot par apcietinājumu atcelšanu, šādu risku nesaskatīja.
Aizstāvis īpaši uzsver, ka 19 dienu laikā Rīgas Centrālcietumā Artjomu Babenko bija apmeklējuši tikai aizstāvības pārstāvji. Sazvanīts Rusanovs "Delfi" norādīja, ka Artjomu Babenko cietumā ne reizi neviens nebija pratinājis.
Tāpat vēstīts, ka saskaņā ar izmeklēšanā iegūto informāciju noziedznieki, iespējams, bija gatavojušies nogalināt Jašinu atriebības nolūkā saistībā ar viņa profesionālo darbību. Jašins savulaik kā Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks bija iesaistīts Bunkus slepkavības izmeklēšanā.
Aizdomās par slepkavības tika izturētas piecas personas, tostarp Artjoms Babenko. Tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet šis lēmums tika pārsūdzēts, un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Aina Nicmane 13. augustā apcietinājumu atcēla.
Kā vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto", pirms policija paspēja Babenko piemērot citu drošības līdzekli, viņš no Latvijas aizbrauca, un pagaidām izmeklētājiem nav izdevies viņu satikt.
Valsts policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Pēteris Bauska skaidrojis, ka Babenko ir kriminālprocesuālais pienākums pēc procesa virzītāja uzaicinājuma ierasties, lai viņam piemērotu citu drošības līdzekli. Taču viņš neierodas, un ar policiju komunicējot ar savu piecu aizstāvju starpniecību.
Babenko advokāts Egons Rusanovs raidījumam apgalvojis, ka klients aizbraucis uz Baltkrieviju, lai satiktu savu sievu. Advokāts arī apgalvojis, ka Baltkrievijā Babenko vērsies pēc medicīniskās palīdzības un ticis stacionēts. Viņam jau iepriekš esot bijušas problēmas ar spiedienu, sirdi un cukura diabētu.
Septembra sākumā gan Babenko tiekot gaidīts policijā Latvijā.
"Artjoms Babenko saņēma uz savu e-pasta adresi pavēsti, un 3. septembrī, ja nebūs nekādi ekstraordināri papildu apstākļi, protams, ka viņš ieradīsies un piedalīsies izmeklēšanas darbībās," raidījumam solījis advokāts.
"De facto" arī norādījis, ka tiesas nav paskaidrojusi, kāpēc apcietinājums Babenko atcelts. Tiesnese Nicmane pēc lēmuma sagatavošanas devusies atvaļinājumā un pēc tam tiesneses karjeru neturpinās, jo Saeima martā nolēma ar 30. oktobri atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās.
"De facto" esot zināms, ka Babenko nav pirmais apsūdzētais, kas pametis Latviju pēc tiesneses Nicmanes lēmuma nepiemērot apcietinājumu. Šī tiesnese savulaik neapcietināja citu advokāta Rusanova klientu Valentīnu Frolovu, kuru notiesāja par spiegošanu Krievijas labā. Frolovs pašlaik izsludināts meklēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!