Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavībā apsūdzētā Aleksandra Babenko dēls Artjoms Babenko, kurš citstarp tiek turēts aizdomās par Valsts policijas (VP) augsta ranga amatpersonas Romāna Jašina slepkavības plānošanu turpmākajās kriminālprocesuālajās darbībās plāno piedalīties attālināti no citas valsts, vēsta viņa advokāts Egons Rusanovs.
"Pastiprināti slimīgā ziņkāre par konkrēto, šobrīd pirmstiesas izmeklēšanas stadijā esošo kriminālprocesu ir radījusi tādus ekstraordinārus apstākļus, kuros Artjoms Babenko ir pieņēmis lēmumu pārredzamā nākotnē veicamajās procesuālajās darbībās piedalīties attālināti, ievērojot Kriminālprocesa likuma 140. pantā paredzētās iespējas kriminālprocesa norisē pielietot tehniskos līdzekļus. Ažiotāžas, nevajadzīgas publicitātes un jebkādas privātuma robežas pārkāpjošā tiesiskā un faktiskā realitāte, kas izveidojusies pēc tendenciozā manierē publicēto mediju sižetu un publikāciju tiražēšanas, Artjomam Babenko nevar sniegt nekādu paļāvību par iespējām nodrošināt savu fizisko un garīgo integritāti, par drošības garantijām sev un savai ģimenei, par elementārāko tiesiskuma principa respektēšanu, fiziski atrodoties Latvijas Republikā," raksta Rusanovs.
Aizstāvja minētajā Kriminālprocesa likuma pantā norādīts, ka procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses.
Rusanovs arī norādījis, ka Artjoms Babenko nevarot paļauties uz to, ka Latvijā tikšot ievērotas viņa cilvēktiesības. Viņš arī raksta, ka kriminālprocesu veicošajām amatpersonām nepastāv nekādi šķēršļi fiksēt Artjoma Babenko personību tiešsaistes režīmā, izmantojot videokonferences pieslēguma saiti.
Tāpat Rusanovs norāda, ka Artjoms Babenko plānojot vērsties pret Latviju kādā starptautiskā tiesā saistībā ar viņam piemēroto apcietinājumu.
Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs iepriekš paziņoja, ka apcietinājums tika pārtraukts, jo kriminālprocesa izmeklētāji bija pieļāvuši procesuālos pārkāpumus.
Rusanovs iepriekš arī publiski pārmetis izmeklējošajām iestādēm, ka tās pēc apcietinājuma piemērošanas ne reizi neesot ieslodzījuma vietā nopratinājušas Artjomu Babenko, izriet no ieraksta Rusanova advokātu biroja mājaslapā.
Savā ierakstā Rusanovs uzsver, ka procesa virzītājas pavēsti Artjoms Babenko saņēma elektroniskā pasta vēstulē 16. augustā, proti, trīs dienas pēc atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma. Savukārt, piemēram, telefoniski ar personu neviens no tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem nav ar viņu sazinājies līdz šim brīdim, lai gan kontaktinformācija nekavējoties bija nodota procesa virzītājas rīcībā.
"Cita starpā, 2024. gada 13. augusta tiesas sēdē procesa virzītāja pat neieminējās tobrīd vēl izmeklēšanas cietumā esošajam Artjomu Babenko par ieceri, ka apcietinājuma atcelšanas gadījumā varētu tikt apsvērta cita drošības līdzekļa piemērošana," raksta Rusanovs.
Viņš skaidro, ka, piemērojot apcietinājumu 26. jūlijā, kā tā pamats tika minēts traucēšanas un pierādījumu iegūšanas apgrūtināšanas risks. Savukārt 13. augustā tiesa, lemjot par apcietinājumu atcelšanu, šādu risku nesaskatīja.
Aizstāvis īpaši uzsver, ka 19 dienu laikā Rīgas Centrālcietumā Artjomu Babenko bija apmeklējuši tikai aizstāvības pārstāvji. Sazvanīts Rusanovs "Delfi" norādīja, ka Artjomu Babenko cietumā ne reizi neviens nebija pratinājis.
Tāpat vēstīts, ka saskaņā ar izmeklēšanā iegūto informāciju noziedznieki, iespējams, bija gatavojušies nogalināt Jašinu atriebības nolūkā saistībā ar viņa profesionālo darbību. Jašins savulaik kā Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks bija iesaistīts Bunkus slepkavības izmeklēšanā.
Aizdomās par slepkavības tika izturētas piecas personas, tostarp Artjoms Babenko. Tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet šis lēmums tika pārsūdzēts, un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Aina Nicmane 13. augustā apcietinājumu atcēla.
Kā vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto", pirms policija paspēja Babenko piemērot citu drošības līdzekli, viņš no Latvijas aizbrauca, un pagaidām izmeklētājiem nav izdevies viņu satikt.
Valsts policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Pēteris Bauska skaidrojis, ka Babenko ir kriminālprocesuālais pienākums pēc procesa virzītāja uzaicinājuma ierasties, lai viņam piemērotu citu drošības līdzekli. Taču viņš neierodas, un ar policiju komunicējot ar savu piecu aizstāvju starpniecību.
Babenko advokāts Egons Rusanovs raidījumam apgalvojis, ka klients aizbraucis uz Baltkrieviju, lai satiktu savu sievu. Advokāts arī apgalvojis, ka Baltkrievijā Babenko vērsies pēc medicīniskās palīdzības un ticis stacionēts. Viņam jau iepriekš esot bijušas problēmas ar spiedienu, sirdi un cukura diabētu.
Septembra sākumā gan Babenko tiekot gaidīts policijā Latvijā.
"Artjoms Babenko saņēma uz savu e-pasta adresi pavēsti, un 3. septembrī, ja nebūs nekādi ekstraordināri papildu apstākļi, protams, ka viņš ieradīsies un piedalīsies izmeklēšanas darbībās," raidījumam solījis advokāts.
"De facto" arī norādījis, ka tiesas nav paskaidrojusi, kāpēc apcietinājums Babenko atcelts. Tiesnese Nicmane pēc lēmuma sagatavošanas devusies atvaļinājumā un pēc tam tiesneses karjeru neturpinās, jo Saeima martā nolēma ar 30. oktobri atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās.
"De facto" esot zināms, ka Babenko nav pirmais apsūdzētais, kas pametis Latviju pēc tiesneses Nicmanes lēmuma nepiemērot apcietinājumu. Šī tiesnese savulaik neapcietināja citu advokāta Rusanova klientu Valentīnu Frolovu, kuru notiesāja par spiegošanu Krievijas labā. Frolovs pašlaik izsludināts meklēšanā.