Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšanas krimināllietā sākotnēji aizturētā sieviete tomēr nav bijusi iesaistīta noziegumā, turklāt patreiz iegūtā informācija neliecina, ka muzeja dedzināšanā būtu veikta Krievijas specdienestu uzdevumā, atklāj prokuratūra.
Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka sieviete nebija iesaistīta ne noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ne tā izdarīšanas atbalstīšanā. Turklāt netika iegūtas ziņas, kas norādītu, ka persona būtu zinājusi par apsūdzēto kopīgo noziedzīgo nodomu.
Ievērojot to, ka šīs sievietes darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva, tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret šo personu, skaidroja prokuratūrā.
Lai arī prokuratūra jau augusta sākumā tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā trīs personas apsūdzētas par šī gada sākumā organizētā grupā veiktu Okupācijas muzeja dedzināšanu, prokuratūrā šodien apliecināja, ka patlaban nav gūti pierādījumi, ka muzeja dedzināšanā būtu veikta Krievijas specdienestu uzdevumā.
Jau ziņots, ka saskaņā ar apsūdzību viens no apsūdzētajiem 2024. gada sākumā, izciešot brīvības atņemšanas sodu Daugavgrīvas cietumā, telefonsarunas laikā pierunāja savu paziņu Vitāliju Luankjovu par 4500 ASV dolāriem sameklēt personu, kura izsistu kādai ēkai logu un iemestu tajā pudeli ar degmaisījumu.
Pēc tam Lukjanovs sameklēja Valentīnu Razmericu, kurš piekrita par 2000 eiro veikt dedzināšanu.
Turpmākās saziņas laikā, pasūtītājs caur Lukjanovu nodeva informāciju dedzinātājam, ka jāaizdedzina būs tieši Okupācijas muzejs, kā arī ar citas personas starpniecību nodeva naudu nozieguma veikšanai.
Abi apsūdzētie ieradās Rīgā un izgatavoja pudeli ar degmaisījumu. Pēc tam ap pusnakti aizgāja uz Vecrīgu, kur dedzinātājs ar paštaisītu āmuru izsita Okupācijas muzeja ēkas pirmajā stāva loga stiklu un iesvieda pudeli ar degmaisījumu ēkas iekšpusē, izraisot ugunsgrēku apmēram 0,5 kvadrātmetru platībā.
Ar savām darbībām apsūdzētie iznīcināja un sabojāja Latvijas Okupācijas muzeja biedrības mantu vairāk nekā 10 000 eiro apmērā.
Visi trīs apsūdzētie šobrīd atrodas ieslodzījumu vietā. Starpnieks un izpildītājs tikai aizturēti pāris dienas pēc dedzināšanas un viņiem tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, bet pasūtītājs turpina izciest viņam iepriekš piemēroto sodu – brīvības atņemšanu.
Visi apsūdzētie ir agrāk sodīti.
Starpnieks un izpildītājs savu vainu viņiem izvirzītajā apsūdzībā atzinuši pilnībā un nožēlo izdarīto, savukārt pasūtītājs, kurš atradās cietumā, savu attieksmi pret apsūdzību paust atteicies.
Par šāda nozieguma izdarīšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību līdz trīs gadiem, vai bez tās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
