Aizdomas par 3 miljonu izšķērdēšanu ZM elektroauto uzlādes stacijās lūdz pārbaudīt Ģenerālprokuratūrai  (17)

Jau ziņots, ka ZM, veicot 3,1 miljonu eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Valsts kontrole par tiesību aktu prasībām neatbilstošu un neekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu ZM informēs kompetentās institūcijas, lai tās veiktu ministrijas amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtēšanu. Arī ministrs Armands Krauze (ZZS) uzdevis sākt pārbaudi un izvērtēt ZM amatpersonu atbildību.

"Nekā personīga" akcentē, ka aiz vērienīgā iepirkuma stāv ar Nacionālo apvienību (NA) saistīta firma. Projektu sāka zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) laikā un naudu iedalīja no līdzekļiem prioritātiem pasākumiem. Trīs miljonus eiro vērtajam elektroauto uzlādes staciju tīklam bija jānosedz visa Latvija. Plāns paredzēja, ka šādiem uzlādes punktiem jāatrodas pie ZM ēkām, turklāt tos ministrija izmantos vienīgi sava resora autoparkam.

Taču, piemēram, Jelgavā, Dobeles ielā, kur vienuviet atrodas četras ZM padotības iestādes, elektroauto uzlādes stacija kādas darbdienas rītā bijusi tukša un neizmantota, vēsta raidījums. Sastaptie darbinieki stāstījuši, ka uzlādes staciju sākumā izbūvēja pļavas vidū pagalmā. Vēlāk tā pārcelta. Šobrīd pie uzlādes stacijas varot normāli piebraukt. Kaut zīmes liecina, ka šis punkts vienlaikus paredzēts divu elektroauto vai hibrīdauto uzlādei, kā tas trādā, pieredzes nav, jo nevienai no iestādēm šeit nav sava zaļā spēkrata.

Savukārt ZM elektroauto uzlādes punktu Dobelē raidījuma žurnālisti atraduši viegli, jo, atšķirībā no Jelgavas, tas uzstādīts labi redzamā vietā. Arī Dobelē vienuviet reģistrētas vairākas ZM padotības iestādes, taču visā ēkā raidījums sastapis tikai vienu darbinieci. Augu aizsardzības dienesta inspektore stāstījusi, ka uzlādes punktu nav ievērojusi. Dienestam esot savi "zaļie auto", taču ne Latvijas reģionos.

Patlaban ZM resorā esot aptuveni 100 elektroauto vai hibrīdauto. Infrastruktūra nav salāgota tā, lai stacijas var izmantot citas valsts iestādes. Blakus ZM ēkai Dobelē atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcija. Tur sastaptie darbinieki raidījumam stāstījuši, ka viņiem pašiem videi draudzīgu auto nav. Stacija būtu ērta viņu klientiem, taču privātie ministrijas tīklu izmantot nedrīkstot – tad ministrijai jākļūstot par elektrības tirgotāju.

Līdz šī gada augustam ZM tīklā uzlādes ir veiktas tikai 15 vietās, bet vairāk nekā puse šo staciju stāv neizmantotas, vēsta TV3 raidījums.

Piecas lieljaudas (60kW) iekārtas pamatā nav piemērotas ēku elektrotīklam. Un tikai astoņas no 52 stacijām darbojoties ar pilnu jaudu, ziņo "Nekā personīga".

Dārgo projektu sāka Krišjāņa Kariņa (JV) valdības laikā, kad zemkopības nozari vadīja Gerhards no NA Plānojot 2022. gada budžetu, naudas pieprasījums tam pēkšņi parādījies starp ministrijas prioritātēm. Saeimas deputāti nobalsojuši par projektu, kurš bijis "paslēpts" zem "investīciju ieguldījumiem Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķu sasniegšanai".

Valsts kontroles revidenti rēķinot, ka viena ātrās uzlādes iekārta ZM izmaksājusi 38 9410 eiro. Salīdzinājumam "Latvenergo" iepirkta iekārta publiskajam tīklam maksājusi 17 777 eiro, vēsta "Nekā personīga".

Iepirkumā par uzlādes infrastruktūras izbūvi pieteicies tikai viens pretendents – energobūvnieks "Reck". Uzņēmuma īpašnieku struktūrā redzama saistība ar tā laika ZM vadījušo NA. Lielākā kompānijas īpašniece (40%) – firma "Topos L" –, pieder NA eiroparlamentārieša Riharda Kola māsai Elizabetei Kolai.

Tā laika zemkopības ministrs Gerhards raidījumam skaidrojis, ka politiskais spēks neuzņemas atbildību par izšķērdētiem valsts līdzekļiem.

"Nekā personīga" svētdien arī ziņo, ka pie projekta pašiem pirmsākumiem klāt neesot bijis tā laika ministrijas valsts sekretārs, tagad Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs, taču tieši viņš vēlāk izveidojis konkursa komisiju, slēdzis līgumus, kā arī apstiprinājis plānu par dārgo iekārtu uzstādīšanu. Viņš arī piekritis jau 2022. gada pēdējās dienās pārskaitīt SIA "Reck" lielāko daļu projekta līdzekļu – 2,5 miljonus eiro.

Kaut arī iepirkuma piedāvājumā un vispārīgās vienošanās dokumentācijā bijušas paredzētas Spānijas firmas "Circontrol S.A." iekārtas, pie ZM ēkām pusotru gadu vēlāk nekā līgumā paredzēts pieslēgtas cita ražotāja – Polijas uzņēmuma "Ekoenergetyka –Polska S.A" uzlādes stacijas.

Projekta tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādājis SIA "Reck" apakšuzņēmējs "Corporate Consulting", par to saņemot 172 300 eiro. Savukārt cits šīs grupas uzņēmums – "Corporate Systems" –, no šā gada februāra nodrošina staciju garantijas apkopi un lietotāju atbalstu diennakts režīmā.

Šīs grupas uzņēmumi uzvarējuši daudzos valsts iepirkumos, izstrādājuši tehniskās specifikācijas, veikuši uzraudzības darbus.

Kāda bijusi vienošanās starp iepirkumā uzvarējušo "Reck" un tā piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, ZM elektroauto projekta īstenotājs "Nekā personīga" nav atbildējis. Tāpat uzņēmums raidījumam nav sniedzis skaidrojumu, kāpēc 2022. gada pārskatā tas neuzrāda 2,5 miljonus eiro, ko saņēmis no ZM.

Uzņēmums "Reck" raidījumam "Nekā personīga" ar sabiedrisko attiecību speciālista starpniecību norādījis, ka šobrīd visas atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar šo projektu, esot Ģenerālprokuratūras un Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencē. Projekts esot realizēts pilnā apjomā. Tam sācies garantijas laiks.

"2024.gada 19. septembrī iepazināmies ar Valsts Kontroles publicēto ziņojumu par ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu projektu. Valsts Kontrole ir norādījusi, ka visi tā materiāli tiks nodoti Iepirkumu uzraudzības birojam un LR Ģenerālprokuratūrai tālākai izmeklēšanai. Uzskatām, ka šobrīd visas atbildes ar konkrētā projekta saistītajiem jautājumiem ir LR Ģenerālprokuratūras un IUB kompetence," teikts uzņēmuma atbildē.

Savukārt Valsts kontrole norādījusi, ka ZM bijusi iespēja izveidot savu tīklu ar parastām, ne ātrās uzlādes stacijām. Tādā gadījumā valsts būtu ietaupījusi vairāk nekā 2,5 miljonus eiro, atzīmē raidījums.