Priestera krimināllieta – cietušo mēģinājis ietekmēt Zeiļas advokāta kompanjons, raksta žurnāls  (3)

Lapiņš ir apsūdzēts par mēģinājumu ietekmēt cietušo vīrieti pirms viņa liecināšanas tiesā.

"Ir" raksta, ka priesteris Zeiļa apsūdzēts par divām seksuālas vardarbības epizodēm, abas reizes viņš ar cietušo ticies draudzes kancelejā Rēzeknē. Tas noticis laikā no 2017. gada beigām līdz 2018. gada augustam, kad Zeiļa vadīja Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudzi un ieņēma vēl citus vadošus baznīcas amatus. No prokurores Daigas Gavariņas rakstiski sniegtās informācijas izriet, ka priestera vārdu izmeklētājiem izdevies atklāt, veicot speciālās izmeklēšanas darbības.

Izmeklēšana pirms sešiem gadiem sākās, kad organizācija, kas cietušajam sniedza pirmo palīdzību, kopā ar viņu vērsās policijā. Līdz šim organizācijas vārds publiski netika atklāts, bet tagad, pēc pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas, resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda" direktore Ieva Leimane-Veldmeijere žurnālam "Ir" saka, ka grib "noņemt no dienaskārtības tās sazvērestības teorijas, kas klīst apkārt un tiek uzturētas no pretējās puses".

"Stāsts par mācītāju bija paša cilvēka stāsts. Mēs pat nezinājām tajā brīdī ne konfesiju, ne konkrēto baznīcu, neko. Tas viss ir policijas izmeklēšanas darbs, kā rezultātā nonākts līdz konkrētajiem cilvēkiem," žurnālam "Ir" uzsver "Zeldas" direktore.

Noziegumā cietušais vīrietis bija uzticējis notikušo savam kādreizējam bērnunama draugam. Tieši draugs sapratis, ka jāmeklē palīdzība. Abi vīrieši bijuši līdzās, kad zvanījuši uz centru "Zelda", atceras direktore.

Valsts policija sāka izmeklēšanu, vēlāk prokuratūra cēla apsūdzību, un tagad lietu pirmajā instancē izvērtējusi tiesa. Centra direktore ir lieciniece lietā, tāpēc komentāros žurnālam "Ir" viņa ir atturīga, norādot, ka apsūdzēto advokāti "ķeroties klāt katram vārdam".

"Šis ir tā baigi netīri," viņa kādā brīdī žurnālam "Ir" izteikusies par procesu.

"Ir" raksta, ka policija sākusi divus kriminālprocesus par mēģinājumiem ietekmēt cietušo, lai tas mainītu savas liecības.

Žurnāls atgādina, ka 2022. gada novembrī, neilgi pirms cietušā liecības sniegšanas tiesā, internetā parādījās video, kuros viņu iztaujāja kāds anonīms vīrietis. Jautātājs no viņa izvilināja apgalvojumus, kas ir pretēji izmeklēšanas laikā sniegtajām liecībām, tolaik ziņoja LTV "Panorāma".

Tagad abi kriminālprocesi par liecinieka ietekmēšanu atrodas tiesvedībā, apsūdzēti trīs cilvēki, bet prokuratūra plašākus komentārus nesniedz.

"Ir" noskaidrojis, ka viens no apsūdzētajiem ir advokāts Lapiņš, kurš, pēc paša vārdiem, Zeiļas lietā pārstāvējis divus apsūdzētos. Izmeklēšanā noskaidrots, ka advokāts, apzinoties, ka cietušajam ir garīgās attīstības traucējumi, un uzzinot viņa dzīvesvietu, centies ietekmēt par labu savam aizstāvamajam.

Zvērinātu advokātu padome no 2022. gada 1. decembra Lapiņu atstādināja no advokāta pienākumiem līdz brīdim, kad viņa lietā stāsies spēkā gala spriedums. Vienlaikus Lapiņš turpina kopā ar priestera Zeiļas advokātu Zundi vadīt zvērinātu advokātu biroju "Bullet".

"Nepamatota un, iespējams, pat nelikumīga," tā celto apsūdzību žurnālam "Ir" komentē Lapiņš. "Tur nav neviena pierādījuma," viņš saka — teiktais esot interpretēts atrauti no konteksta. Uz jautājumu, kāpēc braucis pie cietušā uz dzīvesvietu, Lapiņš žurnālam konkrēti neatbild, taču nenoliedz, ka to ir darījis.

"Ir" arī vēsta, ka tā dēvētājā Zeiļas krimināllietā cietušajam vīrietim šobrīd ir nedaudz pāri četrdesmit gadiem, viņš dzīvo grupu dzīvoklī un saņem nepieciešamos sociālos pakalpojumus.

Vai viņam kriminālprocesā ir piemērota arī kāda aizsardzība, biedrības "Zelda" vadītāja žurnālam nekomentēja. "Tur nav viss tik vienkārši. Ir vēl citi stāsti, un ir dažādi cilvēki, kas cenšas viņam tikt klāt un ietekmēt," viņa atzīst.

Savukārt prokurore Gavariņa žurnālam "Ir" apstiprina, ka cietušajam kriminālprocesa laikā sniegti valsts finansēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, arī psihologa palīdzība.

Leimane-Veldmeijere arī žurnālam skaidro, ka oficiāli nav zināms, cik cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem cietuši noziegumos. Pēc pieredzes viņa zina, ka seksuāla vardarbība ir tikai viens no izmantošanas veidiem. Biežāka esot finansiāla izmantošana, izvilinot naudu. Esot arī paverdzināšanas gadījumi, kad cilvēkus pieņem darbā pat ar oficiālu līgumu, bet beigās algu saņem cits. Priestera Zeiļas lietu viņa sauc par aisberga redzamo daļu, jo visi gadījumi nenonāk līdz policijai.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa 27. septembrī pasludināja spriedumu krimināllietā par cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību, kurā bija divi apsūdzētie – Aivars Kalniņš, kuram tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un desmit mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzību uz pieciem gadiem, un Zeiļa. Katoļu garīdznieks tika notiesāts uz sešiem gadiem un desmit mēnešiem cietumā, kā arī viņam piemērota probācijas uzraudzība uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

2018. gadā kriminālprocess tika sākts pret trim personām – 1945., 1955. un 1958. gadā dzimušiem vīriešiem, taču 2019. gada 7. jūnijā tas tika izbeigts pret 1955. gadā dzimušo viņa nāves dēļ. Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka process izbeigts pret bijušo valsts sociālās aprūpes centra darbinieku. Oficiālu apstiprinājumu šim faktam gan iegūt neizdodas – aptaujātie avoti visi kā viens norāda uz to, ka lietai ir ierobežotas pieejamības statuss – kriminālprocess skatīts slēgtās tiesas sēdēs.

Krimināllikums (KL) par iepriekšminētajiem nodarījumiem paredz bargus sodus – 154.1 panta 2. daļa par cilvēku tirdzniecību, ja tā izdarīta pret nepilngadīgo vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vainīgajam kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Savukārt KL 160. panta 5. daļā par seksuālu vardarbību – anālu vai orālu aktu vai dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, kas saistīta ar vaginālu, anālu vai orālu iekļūšanu cietušā ķermenī, ja tas izdarīts, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas izdarīts ar nepilngadīgo, vainīgajam kā sods paredzēts mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz 20 gadiem, ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.

Abi apsūdzētie spriedumam nepiekrīt un gatavojas to pārsūdzēt, portālam "Delfi" saka viņu advokāti. Savukārt prokuratūrā portālam "Delfi" norāda – lai gan prasīti bargāki sodi par tiesas piespriestajiem, valsts apsūdzība protestu šajā lietā neiesniegs.