ECT atzīst, ka Mārim Sprūdam nebija atbilstošu iespēju apstrīdēt savu pirmstiesas apcietinājumu

Prasību tiesā iesniedza trīs apsūdzētie, bet lietas tika apvienotas vienā.

Sūdzībās iesniedzēji apgalvoja, ka viņiem nebija nodrošinātas tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, kas pamatoja nepieciešamību viņiem piemērot apcietinājumu. Tāpat iesniedzēji apgalvoja, ka viņiem nebija nodrošinātas tiesības efektīvi pārsūdzēt viņiem piemērotā pirmstiesas apcietinājuma pamatotību.

ECT vispirms atgādināja, ka brīvības atņemšana būtiski ietekmē personas tiesības, tādēļ procesam, kura ietvaros tiek izvērtēta apcietinājuma nepieciešamība un pamatotība, jāatbilst ne tikai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta 4. punktam, bet arī pamata prasībām, kas izriet no konvencijas 6. panta (tiesības uz taisnīgu tiesu).

Tiesa piekrita valdības apsvērumam, ka izmeklēšanai jābūt efektīvai, kas arī pamato nepieciešamību noteiktu daļu informācijas, kas iegūta izmeklēšanas darbību rezultātā, turēt noslēpumā, liedzot personām, kam ir tiesības uz aizstāvību, pieeju lietas materiāliem, lai nodrošinātu, ka šīs personas neietekmē kriminālprocesa gaitu. Tomēr ECT uzsvēra, ka šis mērķis nevar attaisnot būtiskus aizstāvības tiesību ierobežojumus. Ievērojot minēto, ECT paskaidroja, ka informācijai, kas pamato apcietinājuma piemērošanu un ir tieši saistīta ar apcietinājuma tiesiskuma izvērtējumu, ir jābūt pienācīgi pieejamai arī aizstāvības pusei.

Izskatāmajā lietā ECT uzsvēra, ka izmeklētāju ierosinājumi, iesniedzējiem piemērot apcietinājumu, kas pirms jautājuma izskatīšanas bija izsniegti iesniedzējiem, ietvēra vispārīgu izklāstu par to, kā noziedzīgais nodarījums, iespējams, paveikts. Tomēr ECT atzīmēja, ka iesniedzējiem nebija iespējas atspēkot šajos ierosinājumos ietvertos apgalvojumus bez pieejas pierādījumiem, ar kuriem procesa virzītāji tos pamatoja.

Tiesa atzīmēja, ka iesniedzēji bija lūguši iespēju iepazīties ar materiāliem, kas pamatoja pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, tomēr procesa virzītāji šos lūgumus noraidīja. Turklāt tiesas sēdēs, izskatot procesa virzītāju ierosinājumus par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, izmeklēšanas tiesneši un apelācijas instances tiesa pamatojās uz tiem materiāliem, ar kuriem iesniedzēji bija lūguši iepazīties un attiecībā uz kuriem viņu lūgumi bija noraidīti. Līdz ar to ECT secināja, ka šiem materiāliem neapšaubāmi bija nozīmīga loma izmeklēšanas tiesnešu un apelācijas instances tiesas lēmumu par apcietinājuma piemērošanu pieņemšanā. Lai arī izmeklētājiem, izmeklēšanas tiesnešiem un apelācijas instances tiesai minētie materiāli bija pieejami, to saturs nebija pieejams ne iesniedzējiem, ne viņu aizstāvjiem. Šo apsvērumu vadīta ECT atzina, ka aizstāvības pusei nebija nodrošinātas tiesības efektīvi atspēkot tiesībsargājošo iestāžu un tiesu secinājumus par apcietinājuma nepieciešamību un pamatotību. Līdz ar to ECT secināja, ka iesniedzēju kriminālprocesos nebija ievērots pušu līdztiesības princips, un atzina, ka ir pieļauts konvencijas 5. panta 4. punkta pārkāpums.

Pirmais iesniedzējs lūdza viņam piespriest kompensāciju 20 000 eiro apmērā, bet otrais un trešais iesniedzējs katrs atsevišķi – 10 000 eiro. Tiesa uzsvēra, ka tā nevēlas spekulēt par to, vai tad, ja konkrētie materiāli iesniedzējiem būtu bijuši pieejami un nebūtu noticis konvencijas 5. panta 4. punkta pārkāpums, izmeklēšanas tiesneši vai tiesa būtu lēmuši citādi. Savukārt attiecībā uz iesniedzēju neapmierinātību, ka viņiem nebija pieejamas pietiekamas procesuālās garantijas saistībā ar lēmumiem piemērot viņiem pirmstiesas apcietinājumu, Tiesa atzina, ka pārkāpuma konstatēšana šajā lietā pati par sevi ir pienācīga atlīdzība, iesniedzēju lūgumus par kompensācijas piešķiršanu noraidot.

Tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Jau ziņots, ka 2018. gada novembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors nosūtīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā apsūdzētas kopā 11 personas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Savukārt pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Portāls "Delfi" jau iepriekš rakstīja, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir viens no apsūdzētajiem tā dēvētajā "Trasta komercbankas" krimināllietā.

Bez Sprūda uz apsūdzēto sola sēdušies arī Aigars Lūsis, Ilze Vīksna (iepriekš Gulbe), Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotijs Džozefs Kellijs un Ilmārs Krūms.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas, Krimināllikuma 184. panta 3. daļas, Krimināllikuma 195. panta 3. daļas, Krimināllikuma 196. panta 2. daļas un Krimināllikuma 197. panta.