Neraugoties uz šonedēļ pirmajā instancē pasludināto spriedumu maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija turpina izmeklēt izdalītu kriminālprocesu par to, kura persona furgonā vedusi slepkavu, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.
Bunkus tika nošauts 2018. gada 30. maija rītā Aizsaules ielā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Šāvieni tika raidīti no "Volkswagen" furgona, kuru atrada sadedzinātu netālu no notikuma vietas pie Rīga-Skulte dzelzceļa līnijas ar viltotiem valsts numuriem un ar paštaisītu ieroča statīvu. Saskaņā ar apsūdzību šāvienus raidīja nu jau pirmajā instancē ar mūža ieslodzījumu notiesātais Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs, kuram jau 90. gados bija piespriesti 15 gadi cietumā lietā par uzņēmēja Haralda Vetera slepkavību.
Bunkus slepkavības lietā jau iepriekš izdalīts kriminālprocess par to, kurš slepkavības brīdī vadīja minēto furgonu. Šī lieta pret "patlaban nenoskaidrotu personu" ir nosūtīta izmeklēšanai Valsts policijai, norādīja prokuratūrā.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas tiesa otrdien Krivošeju atzina par vainīgu Bunkus slepkavībā un piesprieda viņam mūža ieslodzījumu, bet uzņēmējus Aleksandru Babenko un Mihailu Uļmanu atzina par vainīgiem slepkavības pasūtīšanā, piespriežot viņiem 15 gadu cietumsodus.
Tāpat visiem apsūdzētajiem piespriesta probācijas uzraudzība uz trīs gadiem.
Tāpat pirmās instances tiesa nolēma no apsūdzētajiem par labu cietušajiem piespriest morālā kaitējuma kompensāciju 171 462 eiro apmērā: par labu nogalinātā tēvam Ojāram Bunkus un brāļiem Kasparam un Kristapam Bunkus noteikts izmaksāt kompensācijas 43 000 eiro apmērā katram, bet nogalinātā mātei Dacei Bunkus jāizmaksā 42 462 eiro.
Spriedums nav stājies spēkā, un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Lietā Uļmans un Babenko tiek apsūdzēti par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, bet Uļmans apsūdzēts arī par slepkavības atbalstīšanu. Krivošejs apsūdzēts par slepkavības tiešo izdarīšanu. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.
Prokuratūra uzskata, ka apsūdzēto izdarītā nozieguma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus. Bunkus bija SIA "Rego Trade" administrators, bet Uļmans - šī uzņēmuma bijušais valdes loceklis.
Par Bunkus slepkavības organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, bet izpildītājam – 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 eiro izpildītājam netika samaksāti.
Apsūdzība slepkavības organizētājam nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. Šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova kriminālā grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Viņu 2022.gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos, kādas citas kriminālās izrēķināšanās ietvaros.
Savukārt pret vienu personu kriminālprocess tika izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970.gadā dzimušais Arkādijs Judins.
Jūlijā kļuva zināms, ka noziedznieki, iespējams, bija gatavojušies nogalināt Valsts policijas (VP) amatpersonu Romānu Jašinu atriebības nolūkā saistībā ar viņa profesionālo darbību. Jašins savulaik kā Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks bija iesaistīts Bunkus slepkavības izmeklēšanā.
Aizdomās par slepkavības tika izturētas piecas personas, tostarp Babenko dēls Artjoms Babenko. Tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet šis lēmums tika pārsūdzēts, un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Aina Nicmane 13.augustā apcietinājumu atcēla.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!