Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 29. novembrī rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu, portāls "Delfi" uzzināja dienestā.
VDD izmeklēšanā noskaidroja, ka minētā persona kopā ar līdzdalībnieku šā gada 29. janvārī Krievijas specdienesta uzdevumā Tukuma novada Džūkstes pagastā veica piemiņas akmens "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – Latviešu leģiona karavīriem" apgānīšanu, aplejot to ar sarkanu krāsu. Minētā darbība vērtējama kā provokācija, lai atbilstoši Krievijas interesēm Latvijas sabiedrībā vairotu nedrošības un baiļu sajūtu. Izmeklēšanā konstatēts, ka līdzīgas pieminekļu apgānīšanas veiktas arī pārējās Baltijas valstīs.
Kriminālprocesu saistībā ar mūsu valstī veikto piemiņas akmens apgānīšanu VDD sāka šā gada 8. februārī saskaņā ar Krimināllikuma 81.1 panta otro daļu, proti, par darbību nolūkā palīdzēt Krievijas specdienestam vērsties pret Latvijas valsts drošību. Tajā pašā dienā VDD Pāternieku robežkontroles punktā aizturēja aizdomās turēto personu, pret kuru pašlaik rosina sākt kriminālvajāšanu. Personai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.
Izmeklēšanā VDD cieši sadarbojās ar Lietuvas un Igaunijas partnerdienestiem. Otra persona, kas bija iesaistīta latviešu leģionāriem veltītā piemiņas akmens apgānīšanā, patlaban atrodas apcietinājumā Lietuvā. Arī šī persona ir Igaunijas un Krievijas dubultpilsonis.
"Militārā mantojuma tūrisma" mājaslapā norādīts, ka piemiņas vieta izveidota 1991. gadā Rumbu māju tuvumā, kuru apkārtnē noritēja aktīva karadarbība. Tas ir veltījums "Kurzemes cietokšņa" aizstāvjiem, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās pret Sarkano armiju. Kaujas bija nozīmīgas, jo tās uz laiku apturēja Sarkanās armijas pilnīgu Latvijas okupāciju. Aptuveni 300 000 Latvijas iedzīvotāju emigrēja, izvairoties no Padomju režīma veiktajiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem.
"Otrā pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija izveidojusies savdabīga situācija. Kurzemē atradās Vācijas armijas spēki, kurus Sarkanā armija centās likvidēt vai nepieļaut to iesaistīšanu kaujās Austrumprūsijā vai Berlīnes apkārtnē. "Kurzemes cietoksnis" – visbiežāk sastopamais apzīmējums, lai raksturotu karadarbību Kurzemē no 1944.gada līdz 1945.gadam. "Kurzemes lielkaujas" bija Vācijas armijas cīņas Sarkanās armijas vērienīgo uzbrukumu atvairīšanai. Kurzemes cietoksnis beidza pastāvēt īsi pēc Vācijas kapitulācijas," norādīts mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!