Berni un citas "ABLV Bank" bijušās amatpersonas apsūdz par izvairīšanos no nodokļu nomaksas  (2)

Publiski pieejamais tiesas kalendārs liecina, ka lietā apsūdzēts bijušais bankas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, bijušais valdes loceklis Vadims Reinfelds un savulaik ar banku saistītie Zane Kurzemniece, Marks Špungins un Arvis Šteinbergs. Pirmā sēde tiesā Jēzusbaznīcas ielā nozīmēta 2025. gada 6. novembrī pulksten 10.

Lietā pie kriminālatbildības sauktas četras personas par organizētā grupā izdarītu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Viena persona saukta pie kriminālatbildības arī par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, liecina prokuratūras publiskais paziņojums.

Pirmstiesas kriminālprocesā savāktie pierādījumi liecinot, ka kādas nu jau likvidācijā esošas kredītiestādes valdes locekļi izveidojuši organizētu grupu, kurā iesaistīja arī citas personas, tostarp personu, kura nodarbojās ar ārzonā reģistrētu uzņēmumu tirdzniecību.

Slēpjot bankas iesaisti, organizētā grupa nodrošināja ārvalstu uzņēmumu iegādi un pārdošanu bankas klientiem, pausts apsūdzībā. Laika periodā no 2012. gada līdz 2018. gadam organizētā grupa no ārvalsts uzņēmumu tirdzniecības un uzturēšanas pakalpojumiem bankas klientiem kopumā guvusi ienākumus 53,028 miljonu eiro apmērā, kas neesot deklarēti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Rezultātā valstij nodarīts zaudējums vairāk nekā 5,532 miljonu eiro apmērā, aplēsusi apsūdzība.

Turklāt persona, kura nodarbojās ar ārzonā reģistrētu uzņēmumu tirdzniecību un to uzturēšanas pakalpojumu nodrošināšanu, laikā no 2011.gada līdz 2018.gadam arī slēpa gūtos ieņēmumus, nedeklarēja tos VID un novirzīja uz trīs savā kontrolē esošo uzņēmumu banku kontiem, kā rezultātā izvairījās no nodokļu nomaksas kopumā par 5,041 miljonu eiro, teikts prokuratūras paziņojumā.

Kriminālprocesā piemēroti aresti nekustamajiem īpašumiem vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā, kā arī arestēti finanšu līdzekļi vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa arestēta kādā Luksemburgas kredītiestādē.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Krimināllikums par personām inkriminētajiem noziegumiem paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Jau ziņots, ka Ekonomisko lietu tiesā jau atrodas krimināllieta par iespējamu 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank". Lietā apsūdzētas astoņas personas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, kas izdarīta organizētā grupā. Prokuratūra arī aicina tiesu piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli likvidējamajai kredītiestādei.

Prokuratūras ieskatā, organizētās grupas radītās un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai izveidotās infrastruktūras ietvaros laikā no 2010.gada 1.maija līdz 2018.gada 15.februārim tika legalizēti citu personu ārvalstīs noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi ne mazāk kā 263,5 miljonu eiro un 1,95 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pieci organizētās grupas dalībnieki noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī kredītiestādē ieņēma atbildīgus amatus. Šie apsūdzētie ir bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis, bijušie valdes locekļi Vadims Reinfelds un Aleksandrs Pāže, kā arī bankas darbinieki Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis. Pārējie trīs apsūdzētie ir ar banku saistītie Zane Kurzemniece, Marks Špungins un Arvis Šteinbergs.

Apsūdzētie vainu neatzīst.

Prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš teica, ka netika iegūts tāds pierādījumu kopums, lai varētu uzrādīt apsūdzību otram lielākajam "ABLV Bank" līdzīpašniekam Oļegam Fiļam. Par viņu detalizētākus komentārus prokuratūrā nesniedza.