Ne līdz galam argumentēta attaisnošana – Senāts daļēji atceļ Zolitūdes krimināllietas spriedumu  (15)

Tiesā norādīja, ka attiecībā uz pārējiem lietā apsūdzētajiem spriedums atstāts negrozīts.

Skaidrojot savu lēmumu, Senāts norādījis, ka Rīgas apgabaltiesa nav pamatojusi kāpēc no apsūdzības izslēgti būvniecības procesā pieļautie pārkāpumi, apsūdzētajam pildot autoruzrauga pienākumus. Proti, nebija izvērtēts apstāklis, ka apsūdzētais nenovērsa neatbilstošu bultskrūvju un uzgriežņu izmantošanu kroņu savienošanā un nepārliecinājās par bultskrūvju nostiepumu un metinājuma stiprumu.

Tāpat apgabaltiesa, Senāta ieskatā, nav pamatojusi kāpēc būvniecības noteikumu pārkāpumu izraisītās sekas nepatver arī glābēju dzīvības un veselības apdraudējumu. Senāts uzsver, ka apgabaltiesai bija jāvērtē, vai celtniecības noteikumu pārkāpums izraisīja nepieciešamību veikt glābšanas darbus, tikai pēc tam izvērtējot cēloņsakarību.

Savukārt Sergeta gadījumā Senāts uzsver, ka, nosakot viņam sodu, apgabaltiesa neizvērtēja viņa izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un un radīto kaitējumu, kā arī neievēroja likumā noteikto soda mērķi. Proti, viņa noziedzīgajam nodarījumam ir īpašs kaitīgums, tāpēc nepieciešams atbilstošs sods.

Senators Aivars Uminskis uzsvēra, ka sods bija jānosaka atbilstoši tām sekām, kas iestājās pēc Sergeta rīcības. "Vai sods ir samērīgs par 54 nāvēm, uz šo jautājumu tiesai bija jāatbild, bet viņa to neizdarīja," sacīja senators.

Savukārt par četriem cilvēkiem, kuru attaisnošanas lēmums atcelts, Senāts norāda, ka apgabaltiesai bija jāņem vērā normatīvie akti, kuri noteic apsūdzēto profesionālo pienākumu pildīšanas ietvarus. Tāpat apgabaltiesai bijis jāargumentē, kāpēc tā noraidīja pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.

Tāpat Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu daļā par cietušajiem radīto kaitējumu kompensācijām, aresta atcelšanu mantai, kriminālprocesa izbeigšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām, kā arī procesuālo izdevumu segšanu sakarā ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Preses konferencē Uminskis norādīja, ka Gulbim vajadzēja prasīt korektu ekspertīzi. Savukārt Balodim savus pienākumus veikt nevis formāli, bet reāli. Proti, viņam vajadzēja pārbaudīt nevis, ka dokumenti eksistē, bet pārbaudīt to saturu. "No šī satura viņam vajadzēja rasties šaubām, ka nepieciešams veikt kopņu apsekošanu klātienē, lai pārliecinātos, vai montāža veikta atbilstoši likumam," uzsvēra Uminskis.

Atceltajā daļā lietu atkārtoti skatīs Rīgas apgabaltiesa. Savukārt daļā, kurā spriedums nav atcelts, tas ir stājies spēkā. Attiecīgi spriedums par attaisnošanu pret pārējām personām ir stājies spēkā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa 24. janvārī, pasludināja nolēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, kurā lēma, ka vienīgais Zolitūdes traģēdijā vainojamais ir būvinženieris Ivars Sergets, kam piesprieda sešu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, kā arī morālā un fiziskā kaitējuma kompensāciju.

Kā vēstīts, pirmās instances tiesa attaisnoja Arhitektu Andri Kalinku, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi, bijušo būvinspekcijas Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Treiju, būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu un SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu.

Arī Rīgas apgabaltiesa apelācijas instancē lēma attaisnot visus, izņemot Sergetu.

Rīgas apgabaltiesa, pasludinot apelācijas instances spriedumu krimināllietā, pieņēma arī četrus blakuslēmumus, ar kuriem tika "mesti akmeņi" gan prokuratūras, gan pirmās instances tiesas dārziņos. Tāpat vienā lēmumā aicināts sākt kriminālprocesu par dokumentu viltošanu, bet citā – norādīts uz advokātes, iespējams, nekorektu rīcību.

2013. gada 21. novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.