Atkārtoti skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu būs vieglāk, "Ir" saka senators Uminskis

Viņa skatījumā, lietas skatīšana būs vieglāka, jo apsūdzēto skaits samazinājies no deviņiem līdz pieciem un ir norādīti jautājumi, uz kuriem atbildes jāsniedz, un faktiski tikai to arī vajag izdarīt,

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (Senāts) decembra vidū atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar ko šajā kriminālllietā par vainīgu atzīts būvinženieris Ivars Sergets, bet attaisnoti Andris Gulbis, Staņislavs Kumpiņš, Mārtiņš Draudiņš un Jānis Balodis.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš bija nospriedusi, ka vienīgais Zolitūdes traģēdijā vainīgais ir Sergets, kam piesprieda sešu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, kā arī morālā un fiziskā kaitējuma kompensāciju.

Apgabaltiesa attaisnoja Arhitektu Andri Kalinku, būvuzraugu Draudiņu, veikala projekta būvekspertīzes veicēju Gulbi, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Balodi, bijušo būvinspekcijas Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju, būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu un SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu.

Uminskis žurnālam "Ir" skaidrojis, ka nolēmuma sagatavošana šajā lietā prasījusi vairāk par gadu, sakot, ka gads un trīs mēneši uzskatāms par pietiekami ātru laiku, jo process ir apjomīgs, bet senatori no pārējo lietu skatīšanas paralēli netiek atbrīvoti.

"Man kā tiesnesim gan lietas apjoms, gan lietas sarežģītība ar to, ka vajadzēja iepazīties ar katra apsūdzētā kompetenci un tiesisko ietvaru, bija lielākais izaicinājums. Ikdienas darbā mums nav jāsaskaras ar celtniecības normatīvajiem aktiem, būvniecības procesos iesaistīto kompetencēm. Zādzības, slepkavības, tas viss sadzīviski ir saprotams un veido mūsu ikdienas darba lielāko daļu, bet tādu lietu kā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, kurā tiesnesim vajag iziet ārpus krimināltiesību nozarēm, nav daudz," žurnālam atzinis tiesnesis.

Vaicāts, kādas ir viņa prognozes par turpmāko tiesvedības procesu, Uminskis atbildējis, sakot: "grūti pateikt, kāda šobrīd ir Rīgas apgabaltiesas kapacitāte. Viņiem izskatīšanā ir daudz smagu, apjomīgu lietu. Notiek tiesnešu paaudžu maiņa, diezgan daudzi dodas pensijā".

Viņa vērtējumā, atkārtoti skatot lietu, apgabaltiesai būs vieglāk, jo skatīšanas "ietvari ir daudz šaurāki". "Arī izvērtējamo cēloņu ir mazāk, jo mēs izslēdzām ugunsgrēku, [kas notika būvniecības laikā 2011. gada augustā], un virsbetona slāni, [kura ietekmi uz nesošajām konstrukcijām eksperimentā pārbaudīja]. Par virsbetona slāni eksperti pateica, ka tā ir pieļaujama nobīde. Un arī ugunsgrēks pilnīgi noteikti kopnes nestspēju neietekmēja," viņš atzinis.

Tāpat Uminskis žurnālam "Ir" atzinis, ka Senāts uzreiz iezīmējis, ka "šajā lietā ir jāvadās no vairāku cēloņu teorijas. Pirmās divas tiesu instances vadījās no galvenā cēloņa teorijas, ka ēkas sabrukumu izraisīja nepareizs kopnes mezgla nestspējas aprēķins. Taču nesniedza atbilstošu argumentāciju, kāpēc citi cēloņi, kas tika konstatēti būvniecības ekspertīzē, nav pamatoti".

Pēc senatora teiktā, ekspertīzē tika konstatētas standartiem neatbilstošas skrūves, ko tajā situācijā nevarēja izmantot. Bultskrūvēm un uzgriežņiem vajadzēja būt augstāka stipruma pakāpē, citas kvalitātes.

Viņa vērtējumā, tiesas arī nav vērtējušas, ka jau montēšanas laikā netika veikts skrūvju nospriegojums konstrukcijas nestspējai. Metinājuma šuves starp fasonu lapām nebija atbilstošas. Pieņemot konstrukcijas, to uzreiz vajadzēja konstatēt.

"Protams, ir jāpaļaujas, ka būvizstrādātājs atbilstoši kopnes izgatavos, bet, ja tu redzi acīmredzamu brāķi, ir citādi. Eksperta atzinumā bija norādīts, ka šuve bija acīmredzami nekvalitatīva un tā aizsāka jumta nogruvuma procesu. Citiem vārdiem — vajadzēja izvērtēt visus pārējos nosacījumus, kas ietekmēja nogruvumu. Tad jāskatās, vai katrs nosacījums sasniedz to mēru, no kura var pateikt, ka tas ir cēlonis, kas varēja ietekmēt laiku un vietu," viņš atzinis.

Apgabaltiesai tagad ir pienākums sniegt atbildes uz Senāta norādījumiem, viņš izteicies.

Tāpat tiesa iepriekš nepareizi iztulkojusi likuma normu un vadījusies tikai no atbildību ietekmējošiem apstākļiem attiecībā uz Sergetam piemērojamo sodu. "Mēs pateicām, ka jāņem vērā arī soda mērķis. Sodam jābūt taisnīgam — sabiedrībā jādod ziņa, ka par šādu pārkāpumu ir atbilstošs sods. Tiesai vajag vērtēt arī nozieguma kaitīgumu, jāvērtē [katra] kompetence, atbildība," paudis Uminskis.

Attiecībā uz sprieduma daļu par Gulbja, Kumpiņa, Draudiņa un Baloža attaisnošanu, ko arī atcēlis Senāts, Uminskis sacījis, ka, attiecībā uz Gulbja iespējamo atbildību, apelācijai ir jākonstatē, kādi tehniskie dokumenti tika nodoti viņa rīcībā un vai no tiem varēja izdarīt objektīvu secinājumu, ka kopne ir droša.

Lai būvvaldei varētu nodot būvprojektu un sāktu būvniecību, vajadzēja veikt ekspertīzi, kas apstiprina drošības garantijas. "Tā ir ļoti nozīmīga ekspertīze, tā nav formāla. Iepriekš apgabaltiesa par šiem dokumentiem skaidru atbildi nepateica. Tagad tiesai būs jākonstatē, kādi tie dokumenti bija," viņš atzinis. Tiesa nav izvērtējusi prokurora argumentus, uz kuriem pamatota apsūdzība.

Uminskis arī atzinis, ka pirmo reizi mūžā redzējis tādu atzinumu, kādu par veikto ekspertīzi sniedzis Gulbis – uz vienas A4 lapas, kur uzrakstīts "viens teikums". "Vispārīgs teikums, ka atbilst visiem standartiem. Universāls teikums, ko var izmantot desmit ekspertīzes lietās. Labi, uz to brīdi nebija sakārtots regulējums, kādam šim atzinumam jābūt, bet arī šim vienam teikumam jābūt objektīvam, lai varētu secināt, ka konkrētos apstākļos secinājums ir atbilstošs," viņš uzskata.

"Delfi" jau rakstīja, ka apgabaltiesa, Senāta ieskatā, nav pamatojusi kāpēc būvniecības noteikumu pārkāpumu izraisītās sekas nepatver arī glābēju dzīvības un veselības apdraudējumu.

Senāts uzsvēris, ka apgabaltiesai bija jāvērtē, vai celtniecības noteikumu pārkāpums izraisīja nepieciešamību veikt glābšanas darbus, tikai pēc tam izvērtējot cēloņsakarību.

Sergeta gadījumā Senāts uzsver, ka, nosakot viņam sodu, apgabaltiesa neizvērtēja viņa izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un un radīto kaitējumu, kā arī neievēroja likumā noteikto soda mērķi. Proti, viņa noziedzīgajam nodarījumam ir īpašs kaitīgums, tāpēc nepieciešams atbilstošs sods.

Senators Uminskis, skaidrojot spriedumu preses konferencē uzsvēra, ka sods bija jānosaka atbilstoši tām sekām, kas iestājās pēc Sergeta rīcības. "Vai sods ir samērīgs par 54 nāvēm, uz šo jautājumu tiesai bija jāatbild, bet viņa to neizdarīja," sacīja senators.

Savukārt par četriem cilvēkiem, kuru attaisnošanas lēmums atcelts, Senāts norāda, ka apgabaltiesai bija jāņem vērā normatīvie akti, kuri noteic apsūdzēto profesionālo pienākumu pildīšanas ietvaru. Tāpat apgabaltiesai bijis jāargumentē, kāpēc tā noraidīja pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.

Tāpat Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu daļā par cietušajiem radīto kaitējumu kompensācijām, aresta atcelšanu mantai, kriminālprocesa izbeigšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām, kā arī procesuālo izdevumu segšanu sakarā ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Preses konferencē Uminskis norādīja, ka Gulbim vajadzēja prasīt korektu ekspertīzi. Savukārt Balodim savus pienākumus vajadzēja veikt nevis formāli, bet reāli, proti, viņam vajadzēja pārbaudīt nevis to, ka dokumenti eksistē, bet pārbaudīt šo dokumentu saturu. "No šī satura viņam vajadzēja rasties šaubām, ka nepieciešams veikt kopņu apsekošanu klātienē, lai pārliecinātos, vai montāža veikta atbilstoši likumam," preses konferencē uzsvēra Uminskis.

Kā ziņots, 2013. gada 21. novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.