Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 30. janvārī, atstāja negrozītu notiesājošo spriedmu prokremliskā aktīvista Jurija Alekesjeva lietā, kurā viņš apsūdzēts par munīcijas neatļautu glabāšanu noskaidroja portāls "Delfi".
Tiesā, neminot apsūdzētā vārdu, norādīja, ka iepriekš apgabaltiesa daļā par naida kurināšanu un bērnu pornogrāfijas apriti viņu atzina par vainīgu un piesprieda viņam cietumsodu uz vienu gadu un vienu mēnesi, bet pierādījumu trūkuma dēļ nolēma attaisnot viņu apsūdzības daļā par šaujamieroču munīcijas neatļautu iegādāšanos un glabāšanu.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2025. gada 30. janvārī slēgtā tiesas sēdē iztiesāja šo krimināllietu, ņemot vērā Augstākās tiesas Senāta 2024. gada 23. maija lēmumu, ar kuru Rīgas apgabaltiesas spriedums, kas bija pieņemts pirmoreiz skatot šo krimināllietu apelācijas instancē, tika atcelts daļā, kurā tā apsūdzēto bija attaisnojusi, un šajā daļā lieta tika saņemta jaunai iztiesāšanai Rīgas apgabaltiesā.
Ņemot vērā apsūdzētā pieteikto lūgumu, lieta izskatīta bez viņa klātbūtnes saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 464. panta pirmo daļu.
Tiesas kolēģija nosprieda atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā par personas notiesāšanu pēc Krimināllikuma 233. panta otrās daļas, bet atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par noteikto galīgo sodu, nosakot no jauna galīgo sodu – brīvības atņemšanu uz vienu gadu diviem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.
Tāpat noteikts apsūdzētajam piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.
Nolēmums nav stājies spēkā, tas ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Par pilna nolēmuma pieejamības dienu noteikts 2025. gada 14. februāris.
Pats Aleksejevs iepriekš aizbēga uz Baltkrieviju, bet lieta tiek izskatīta bez viņa klātbūtnes.
Jau iepriekš ziņots, ka Aleksejevs Valsts drošības dienesta (VDD) publiskajos pārskatos minēts kā prokremliskais vai Krievijas tautiešu politikas aktīvists. Aleksejevs arī vairākkārt tiesāts par pretlatviskām darbībām, bet pirms tā sauktā "valodas referenduma" viņš aktīvi publicēja viedokļrakstus, kuros iestājās pret latviešu kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu.