
"Dzīvnieki brutālā veidā tiek noslepkavoti – slīcināti, sisti, kārti un dzīvi aprakti. Lasot tiesas spriedumus, grūti noticēt, ka šādas zvērības paveikuši cilvēki," lasāms Tiesu administrācijas mājaslapā, kurā ieskicēti dažādi tiesas spriedumi, kuros cilvēki tikuši tiesāti par nežēlību pret dzīvniekiem.
Kādā tiesas minētā spriedumā minēts, ka apsūdzētais nepatikā pret suni paņēma nūju un bez iemesla, tīši vairākas reizes iesita pa galvu, kā dēļ suns nomira. Pēc tam viņš dzīvnieka ķermeni ievietoja auduma maisā, aizveda uz mežu un apraka.
Savukārt citā gadījumā sieviete uzkūdījusi citu personu cietsirdīgi izturēties pret dzīvnieku, un suns gāja bojā. Apsūdzētā pamudināja noslīcināt viņas aprūpē nodoto suni. Varmāka ielika suni maisā, iegremdēja vannā ar ūdeni un turēja zem ūdens tik ilgi, kamēr iestājās viņa nāve.
Būdams alkohola reibumā, kāds vīrietis savas mājas pagalmā ieraudzīja svešu suni un par to saniknojās. Paņēma nelikumīgi glabāto šaujamieroci un šāva sunim, tēmējot labajā sānā. Suns iekaucās un aizskrēja aiz šķūnīša, kur vēlāk tika atrasts beigts. Nāve iestājās no noasiņošanas, kas radās aknu un plaušu asinsvadu plīsumu dēļ no izšautās lodes.
Tāpat Tiesu administrācijas mājaslapā publicētajā paziņojumā minēts gadījums, kurā apsūdzētais tīši vēlējies nodarīt miesas bojājumus bezsaimnieka kaķim, uzrīdot savu bulterjera šķirnes suni bez uzpurņa. Viņš sunim devis komandu uzbrukt. Pēc uzrīdīšanas suns ielīdis kaķu mājā, satvēris kaķi un sācis to plosīt.
Suņa saimnieks noskatījies, kā kaķis tiek sakropļots, bet neko nav darījis, lai to pārtrauktu. Tikai pēc tam, kad notikuma vietā ieradās cita persona un iesaistījās, suņa saimnieks aiz pavadas pavilka suni, satvēra to un deva komandu atlaist kaķi, kuram jau bija nodarīti smagi miesas bojājumi.
Vēl citā gadījumā, lietojot pneimatisko šauteni ar tēmēkli, kāds vīrietis mērķējis žagatai un izšāvis. Bet kādam citam nav patikušas vairākas kokā sēdošās vārnas – viņš uz tām šāvis. No gūtajām traumām putni gāja bojā.
Gan plānotas slepkavības, gan dusmu iespaidā
Kādā citā spriedumā lasāms, ka kādas mājas saimnieks, redzot svešu suni tuvojoties viņa vistām, satvēris to un sācis sist. Pēc tam cietsirdīgais vīrietis dzīvnieku pacēlis aiz kakla siksnas un turējis tik ilgi, kamēr suns pārstājis elpot.
Savukārt kāds cits saimnieks, sadusmojies par to, ka viņa suns sagrauzis apavus, paņēmis nazi un sadūris dzīvnieku, kā arī vairākas reizes sitis tam ar metāla stieni. No gūtajiem ievainojumiem suns nomiris.
Vēl citā spriedumā lasāms, ka divi vīrieši vienojās nonāvēt piecus gadus vecu suni. Viens satvēra viņu un piespieda pie grīdas, lai ierobežotu dzīvnieka pretošanos, otrs vairākas reizes dūra. Ievainotajam dzīvniekam izdevās izrauties, viņš bailēs skraidīja pa istabu un mēģināja izlekt pa logu, bet tas neizdevās, jo uz palodzes tika notverts. Cietsirdīgie vīrieši tomēr viņu nogalināja, informē Tiesu administrācijā.
Būdams alkohola reibumā, pēc konflikta ar draudzeni, kāds apsūdzētais dusmās pacēla savu divus mēnešus veco kaķēnu aiz astes un sita pret cietu virsmu, pēc tam izmeta viņu pa logu. Mazais dzīvnieks no gūtajām traumām mira.
Kopīgas alkohola lietošanas laikā viens apsūdzētais izklāstīja ideju savam draugam par viņa trīs kucēnu noslīcināšanu un pamudināja iesaistīties tajā. Abi ielaida kucēnus mājā, tad iebāza katra galvu tualetes uzpildes tvertnes ūdenī un turēja tik ilgi, līdz iestājās nāve. Mirstīgās atliekas ielika virsjakā un pēc tam maisā.
Līdzīgs liktenis piemeklēja vēl kādus kucēnus. Apsūdzētie vienojās viņus noslīcināt. Ielika katru savā maisā, ievietoja akmeņus un dzīvniekus iemeta piemājas dīķī, kur kucēni noslīka.
Vēl citā gadījumā bez jebkāda iemesla vīrietis žņaudzis savu suni, paceļot viņu aiz kakla siksnas, tādējādi radot mokošas sāpes un smakšanu. Pēc tam atlaidis dzīvnieku un, redzot, ka viņš vēl dzīvs, turpinājis nežēlību, sitot sunim pa galvu. Nepārliecinoties, ka suns gājis bojā, apracis viņu, atstājot ārā purniņu. Kāda sieviete, pamanījusi suni, izraka viņu. Izsauktā veterinārārste konstatēja, ka glābt suņa dzīvību nav iespējams un, lai pārtrauktu ciešanas un mocības, pieņēma lēmumu par dzīvnieka eitanāziju.
Kādā tiesas minētajā spriedumā saimnieks izlēma nonāvēt savu suni to pakarot, jo uzskatīja, ka dzīvnieks pārāk daudz ēd. Vīrietis paņēma veļas auklu, izveidoja cilpu un suni aizveda uz notekgrāvi. Līdzpaņemto auklu pārmeta pār koka zaru, uzlika sunim kaklā cilpu, vilka auklu līdz dzīvnieka ķepas atrāvās no zemes un suns nomira.
Tiesa visos gadījumos apsūdzēto vainu atzina par pierādītu un piemēroja atbilstošus sodus.
Speciāliste: dziļāki psiholoģiskie traucējumi
Tiesu administrācijas mājaslapā lasāms psihoterapijas speciālistes viedoklis. Iveta Upeniece uzskata, ka nežēlība un vardarbība pret dzīvniekiem visbiežāk norāda uz dziļākiem psiholoģiskiem traucējumiem. Tiem sākoties agrīnā vecumā, tas var norādīt par iespējamu turpmāku vardarbību, antisociālām un sadistiskām personības iezīmēm. To visbiežāk ietekmējot dažādi faktori.
Nespējot transformēt un pārstrādāt savas traumas, šis indivīds projicē savu ievainoto daļu uz citiem un ievaino tos tāpat kā kādreiz ir ticis ievainots pats. Šādi viņš nogalina to beznosacījuma mīlestības pilno daļu, ko nekad nav izjutis pret sevi.
Tiesu administrācijā akcentē, ka sodi pret dzīvnieku mocītājiem kļuvuši bargāki – 2024. gadā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kuri pastiprina kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un viņu spīdzināšanu.
Tagad par šādu rīcību var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Bet, ja noziegums izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.