Brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem tiesu debatēs prasīja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs.
Tiesa atzina, ka Sorokina vaina pierādīta septiņās epizodēs no 1991.gada 14.janvāra līdz 21.augustam.
Sorokins piedalījies Iekšlietu ministrijas apšaudē, Latvijas Televīzijas studijas un Augstākās milicijas skolas Rīgas fakultātes ieņemšanā, autotransporta dedzināšanā un apšaudē pie Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem.
Notiesātā dalība konstatēta apšaudēs, kurās gāja bojā operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, civiliedzīvotāji Roberts Mūrnieks, Edijs Riekstiņš un citi. Sorokins pielietojis arī fizisku vardarbību pret brīvprātīgo kārtības sargu vienībām, teikts spriedumā.
Piektdien nolasīts saīsinātais spriedums. Pilns sprieduma teksts būs pieejams 16.jūnijā.
Krimināllietā bija apsūdzēti trīs bijušie OMON darbinieki, taču pret Mihailu Sevastjanovu un Mihailu Bruju tiesvedība apturēta, jo personas atrodas bezvēsts prombūtnē un meklēšanā. Ja tiesas saņems ziņas par viņu atrašanās vietu, tiks lemts par tiesvedības atjaunošanu.
Jau ziņots, ka OMON krimināllietā apsūdzības celtas 15 personām, desmit no tām jau notiesātas, bet pret trim ierosinātās lietas izdalītas atsevišķi, jo uz tiesas sēdēm personas neieradās.
2004.gadā saskaņā ar policijas sniegto informāciju Sevastjanovs un Sorokins atradās Krievijā, bet Brujs bija bezvēsts prombūtnē. Bija izsludināta viņu meklēšana. Sorokinu Krievija jau toreiz atteicās izdot Latvijai.
Saistībā ar 1991.gada notikumiem omoniešiem izvirzītas apsūdzības pēc Kriminālkodeksa 59.panta, kas par pretvalstisku darbību paredz brīvības atņemšanu no 10 līdz 15 gadiem un mantas konfiskāciju. Bijušos milicijas darbiniekus apsūdz par to, ka viņi piedalījušies darbībās, lai gāztu Latvijas likumīgo valsts varu un kuras izraisīja cilvēku upurus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!