Fjodorovs, Jurčenko, Čača un Baklāns tika arestēti tiesas zālē. Arvīdam Pupainim un Aleksejam Anufrijevam ir noteikts naudas sods sešu minimālo mēnešalgu apmērā jeb 540 lati, savukārt Aldi Iekļavu tiesa nolēma sodīt ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu apmērā jeb 900 latiem.
Savukārt Viktoru Gornaku un Ēriku Aņisimoviču, kas tika apsūdzēti par krāpšanas lielā apmērā organizēšanu un vadīšanu, tiesa atzina par nevainīgiem un attaisnoja.
Krimināllieta Ēvalda Kurpnieka apsūdzībā tika izdalīta atsevišķā tiesvedībā, un tiesa plāno to sākt skatīt šī gada 2.oktobrī.
Pēc sprieduma pasludināšanas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Guntars Stūris, tiekoties ar mediju pārstāvjiem, pauda ārkārtīgu nožēlu par slikto pirmstiesas izmeklēšanas darbu. Tiesnesis uzsvēra, ka prokuratūra īpaši vāji ir strādājusi, vācot pierādījumus krimināllietas daļā, kas attiecas uz krāpšanā apsūdzēto organizatoru darbībām.
Stūris pauda viedokli, ka krimināllietā apstākļi par notāru un zemesgrāmatu tiesnešu rīcību arī nav pietiekami sagatavoti un vērtēti. Viņš sacīja, ka tiesai nav jāiejaucas izmeklēšanas procesā, norādot procesa virzītājiem, kas būtu jādara, lai sasniegtu labāku rezultātu. Viņaprāt, sliktās prokuratūras darbības rezultātā, nebija iespējams apmierināt krimināllietā cietušā Jāņa Loča lūgumu par blakus lēmuma pieņemšanu.
Jaunais Kriminālprocesa likums, kas stājies spēkā pagājušā gada oktobrī, vairs neparedz iespēju tiesai atgriezt lietu atpakaļ procesa virzītājiem papildus izmeklēšanai. Tas nozīmē, ka tiesa, taisot spriedumu, balstās uz tiem pierādījumiem, kas iegūti pirmstiesas izmeklēšanas un tiesas izmeklēšanas procesā. Tiesnesis Stūris uzsvēra, ka pirmstiesas izmeklēšanas procesā netika gūti pierādījumi, kas apstiprinātu krāpšanas organizēšanā apsūdzēto Gornaka un Aņisimoviča vainu.
Dažiem no apsūdzētajiem zināmā mērā piespriestos bargos sodus tiesnesis skaidro ar nepareizo aizstāvības taktiku. Viņi savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā neatzina, līdz ar to nebija likumiska pamata noteikt apsūdzētajiem zemāku sodu nekā to paredz likuma sankcija.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Fjodorovs, Anufrijevs, Pupainis, Jurčenko, Čača, Kurpnieks, Bakāns un Iekļavs apsūdzēti par krāpšanu lielā apjomā. Savukārt Gornaks un Aņisimovičs tika apsūdzēti par krāpšanas lielā apjomā organizēšanu un vadīšanu. Saskaņā ar apsūdzību krāpšanās notikusi, viltojot dokumentus. Kāds no noziedzniekiem ar viltotu pasi uzdevies par zemes īpašnieku un noslēdzis zemes pārdošanas darījumu ar savu līdzzinātāju, kas, balstoties uz viltotajiem dokumentiem, reģistrēts zemesgrāmatā. Pēc tam zemesgabala jaunais "īpašnieks" zemi ātri pārdevis tālāk. Vienā gadījumā īpašums pārdots, citai personai uzdodoties par Ivetu Kologrejevu un viltojot viņas parakstu. Par jauno īpašnieci kļuvusi Čača, kas zemi pārdevusi SIA "Bulduru 146". Īpašums uz pirkuma līguma pamata bija pārrakstīts citai personai, bet Kologrejevas paraksts viltots. To vēlāk apstiprināja tiesu ekspertīze. Cietusī vērsās policijā. Kologrejevai nodarīti vairāk nekā divu miljonu latu zaudējumi. Otrajā gadījumā cieta Jānis Locis, kuram izkrāpts 2000 kvadrātmetru liels zemesgabals Mellužos. Nodarītais materiālais zaudējums ir aptuveni 636 000 eiro jeb 447 000 latu. Locis pirms vairākiem gadiem nopircis zemi Mellužos, vēlāk nolēmis uz tās sākt būvniecību, taču atklājies, ka zemesgrāmatā viņš vairs nav fiksēts kā zemes īpašnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!