Aģentūra LETA jau ziņoja, ka apsūdzībā bija norādītas 173 nelikumīgu dzīvokļu piešķiršanas gadījumu epizodes. Lietas izskatīšanā prokurors Aleksandrs Stepanovs atteicās no 72 epizodēm un no apsūdzības daļas par zaudējumu nodarīšanu valstij. Lietas izmeklēšana ilga vairākus gadus.
Apsūdzības raksts lietā liecina, ka ar Mottes gādību valsts dzīvokļu īres tiesības saņēma bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (TB/LNNK), bijušais vides ministrs Vents Balodis (TB/LNNK), VNĪA valdes locekļi un tagad apsūdzētie Teko un Zalpēteris, kā arī komponists Raimonds Pauls (TP) un citi.
Dzīvokļi ar VNĪA valdes lēmumu izīrēti Rīgā, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā un Daugavpilī.
Motti lūgts saukt pie kriminālatbildības, jo viņš, būdams amatpersona - VNĪA priekšsēdētājs un ģenerāldirektors no 1996.gada 20.septembra līdz 1998.gada 8.decembrim -, pildot savus dienesta pienākumus, kopā ar vairākiem VNĪA valdes locekļiem nelikumīgi esot piešķīris vairāk nekā 130 dzīvokļu.
Apsūdzētajiem galīgā apsūdzība bija celta pēc Latvijas Kriminālkodeksa 162.1.panta 1.daļas par varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu, tas ir, par amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz ar likumu piešķirtās tiesības un pilnvaras, ja tā nodarīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedriskajām interesēm, vai pilsoņu tiesībām un interesēm, kuras aizsargā likums.
Likuma pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai naudas sodu līdz 30 minimālajām mēnešalgām, vai atlaišanu no amata.
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors apsūdzību bijušajiem VNĪA valdes locekļiem cēla 2001.gada decembrī. Prokuratūra lietu tiesai nodeva 2004.gada sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!