2007.gada 20.novembrī tika nolasīts saīsinātais spriedums un tika prognozēts, ka pilns sprieduma teksts krimināllietā būs pieejams un to varēs pārsūdzēt no šā gada 1.jūlija, tomēr pilns sprieduma teksts bijis pieejams kopš 10.oktobra.
Līdz ar to patlaban ir beidzies likumā noteiktais 10 dienu termiņš tā pārsūdzēšanai, taču AT preses sekretāre Linda Priedīte informēja, ka tas attiecas uz personām, kas pārvalda latviešu valodu - prokuroru un tiesāto personu aizstāvjiem.
Prokurors kasācijas protestu AT iesniedzis 17.oktobrī, bet Freimaņa kasācijas sūdzība AT saņemta 20.oktobrī, savukārt Laventam, kurš latviešu valodu nepārvalda, spriedums šobrīd tiekot tulkots.
Priedīte atzina, ka patlaban nav iespējams prognozēt termiņu, kādā spriedums Laventam tiks pārtulkots. Viņa paskaidroja, ka Laventam 10 dienu pārsūdzības termiņš sāksies no dienas, kad viņam būs pieejams pārtulkotais sprieduma teksts.
Tādejādi šobrīd nekāda tālāka krimināllietas virzība nenotiek un netiek lemts jautājums par prokuratūras protesta un Freimaņa kasācijas sūdzības pieņemšanu izskatīšanai vai lietas izskatīšanas datuma noteikšanu, piebilda AT pārstāve.
AT Laventam piesprieda septiņu gadu un septiņu mēnešu reālu brīvības atņemšanu jeb tikpat, cik iepriekš bija lēmusi Rīgas apgabaltiesa. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Freimanim AT cietumsodu nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS "Latvenergo" no Laventa tiks piedzīti astoņi miljoni latu un par labu AS "Latvijas kuģniecība" (LK) - 12 miljoni latu.
Prokurors Juris Pēda jau pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem pieļāva, ka to varētu pārsūdzēt. Par sprieduma pārsūdzēšanu solīja lemt arī apsūdzēto aizstāvji.
Prokurors norādīja, ka Lavents kopumā apcietinājumā, tostarp atrodoties mājas arestā, pavadījis septiņus gadus un septiņus mēnešus, kas nozīmē, ka saskaņā ar šo spriedumu ne Laventam, ne Freimanim reāls cietumsods vairs nedraud.
Lavents ar AT spriedumu tika atzīts par vainīgu un notiesāts pēc Kriminālkodeksa (KK)144.panta 4.daļas par mantas piesavināšanos, pēc KK 161.panta ar indeksu septiņi 2.daļas par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai vai bankrotam, pēc KK 17.panta 4. daļas, kas noteic fiziskās personas kā juridiskās personas pārstāvja atbildību un arī līdzdalību noziegumā un 147.panta ar indeksu 3 par apzinātu grāmatvedības datu sagrozīšanu vai slēpšanu.
Freimanis atzīts par vainīgu un notiesāts pēc KK 17.panta 6.daļas par līdzdalību un 144.panta 4.daļas par mantas piesavināšanos, pēc KK 151.panta ar indeksu septiņi 1.daļas par nodarbošanos ar aizliegtiem individuālās nodarbošanās veidiem. Viņš attaisnots apsūdzībā pēc KK 161.panta ar indeksu četri 2.daļas par fiktīvu uzņēmējdarbību un 147.3.panta par apzinātu grāmatvedības datu sagrozīšanu vai slēpšanu.
Līdums attaisnots pēc celtās apsūdzības pēc KK 144.panta 4.daļas par mantas piesavināšanos.
Jautājumā par mantas konfiskāciju KK 144.panta 4.daļa paredzējusi mantas konfiskāciju, savukārt sekojošie grozījumi, kas bija spēkā no 1995. līdz 1998.gadam, neparedzēja mantas konfiskāciju. Likumdevēja vainas pēc stājies spēkā labvēlīguma princips, kad tiesa nevar piemērot mantas konfiskāciju, ja tāda kādu laiku nav bijusi paredzēta.
Kā ziņots, prokurors Pēda iepriekš pauda pārliecību, ka BB vadītāju darbības bija vērstas uz to, lai piesavinātos noguldītāju naudu. Prokurors uzsvēra, ka BB vadītāji vērsušies pie tā laika valdības, cenšoties panākt lata devalvāciju.
Pēda lūdza Laventam piemērot 13 gadu brīvības atņemšanu, bet Freimanim - deviņu gadu cietumsodu. Kā papildu sodus abiem prokurors prasīja piemērot mantas konfiskāciju un aizliegumu piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību. Līdumam prokurors prasīja piespriest sešu gadu brīvības atņemšanu, konfiscējot mantu.
Civilprasītāji - "Latvenergo" un LK - uzturēja prasību par attiecīgi desmit miljonu latu un 12 miljonu latu piedziņu no apsūdzētajiem. Lavents LK līdzekļu pārskaitīšanai 1995.gadā norādījis viņam piederošās "Finhold" kontu, teikts civilprasītāja sūdzībā. LK veiktā maksājuma saņemšana netika uzskaitīta BB grāmatvedībā.
2005.gada 6.maijā Rīgas apgabaltiesa Laventam piesprieda septiņu gadu un septiņu mēnešu brīvības atņemšanu un kā papildu sodu noteica mantas konfiskāciju. Freimanim tiesa piesprieda sešu gadu brīvības atņemšanu, bet Līdumam - trīs gadu un trīs mēnešu brīvības atņemšanu. Freimanim un Līdumam arī tika piemērota mantas konfiskācija.
Protestu pret spriedumu iesniedza Pēda, kurš uzskatīja, ka tiesa nepamatoti attaisnojusi Laventu un Freimani apsūdzībā par kaitniecību, kā arī noteikusi nepamatoti mīkstu sodu visiem trim tiesājamiem. Savukārt apelācijas sūdzības iesniedza Lavents, Freimanis, Līdums un viņu aizstāvji, kas lūdza attaisnošanu. Apelācijas sūdzību iesniedza arī LK, kuras pieteikto civilprasību apgabaltiesa noraidīja.
Šis bija jau otrais apgabaltiesas spriedums BB lietā. Iepriekš apgabaltiesa BB krimināllietu skatīja ilgāk nekā četrus gadus, un tai nomainījās trīs tiesneši. Krimināllietu visbeidzot izskatīja tiesnese Ināra Šteinerte, kuras vadībā tiesa Laventam piesprieda deviņu gadu brīvības atņemšanu, Freimanim - sešu gadu brīvības atņemšanu, bet Līdumam - trīs gadu un trīs mēnešu brīvības atņemšanu.
Pēc sprieduma pasludināšanas Lavents iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas atzina, ka pārkāptas viņa tiesības pēc vairākiem Cilvēktiesību konvencijas pantiem. Pēc ECT sprieduma paziņošanas AT Senāts nolēma nodot BB krimināllietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Jaunā sastāvā tiesa atkārtoti sāka skatīt lietu 2003.gada 20.oktobrī. To skatīt tika uzticēts tiesnesim Guntaram Kveskam. Spriedums tika pasludināts 2005.gada 6.maijā.
Rīgas apgabaltiesa ir apturējusi tiesvedību BB likvidatoru prasībā pret Latvijas Banku par 185,6 miljonu latu piedziņu līdz brīdim, kad AT pabeigs skatīt krimināllietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!