Proti, vīrietis tiek apsūdzēts pēc KL 162.panta 2.daļas - par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo. Minētais likuma pants paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem. Tāpat skolas darbinieks apsūdzēts pēc KL 174.panta - par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo. Saskaņā ar likumu par šo nodarījumu bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.
Vēl apsūdzība vīrietim uzrādīta pēc KL 318.panta 1.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Minētais likuma pants paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.
Savukārt skolas direktorei - 1954.gadā dzimušai sievietei - prokurore uzrādījusi apsūdzību pēc KL 174.panta un 319.panta 1.daļas - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm radīts būtisks kaitējums. Saskaņā ar šo likuma pantu vainīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas policija par vardarbību un mazgadīgo personu pavešanu netiklībā lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret divām kādas galvaspilsētas mācību iestādes amatpersonām. Kopumā noskaidrotas un pierādītas 48 noziedzīgas epizodes pret cietušajiem bērniem, kas notikušas laika posmā no 2006.gada līdz 2008.gadam.
Abi minētās mācību iestādes darbinieki aizturēti jau pagājušajā gadā, un vīrietim tiesa pērn 21.decembrī kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu, bet sievietei izraudzīti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana, noteiktas nodarbošanās aizliegums un aizliegums izbraukt no valsts.
Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tika apzināti vairāki cietušie, no kuriem liela daļa jau ilgāku laiku atradās citās mācību iestādēs dažādās Latvijas pilsētās. Kriminālprocess tika sākts 2008.gada novembrī, bet 2008.gada nogalē pēc sankcionētas kratīšanas kādā no Rīgas mācību iestādēm tika aizturētas divas iestādes amatpersonas.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Grasmane iepriekš pastāstīja, ka minētā mācību iestāde ir internātskola, kura saņemto sūdzību dēļ inspekcijas uzmanības lokā bijusi jau ilgāku laiku, un, kā uzsver Grasmane, tieši ar inspekcijas palīdzību šī lieta aizvirzījusies tik tālu.
VBTAI ne tikai runājusi ar skolas vadību, bet arī Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, cenšoties panākt skolas direktores atsaukšanu no amata.
Kā ziņo inspekcija, pēc tās ziņojumiem policija pērn ierosinājusi divas lietas par bērnu tiesību pārkāpumiem Rīgas Lastādijas internātvidusskolā un Jūrmalas speciālajā internātskolā.
Savukārt Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā speciāliste Sarmīte Baltmane norādījusi, ka pirms tiesa nav atzinusi šīs mācību iestādes direktora vietnieku saimnieciskajā darbā par vainīgu, "departamentam nav pamatojuma apgalvot, ka ziņa ir patiesa".
Departaments ir izdevis rīkojumu, ieceļot citu direktora pienākumu izpildītāju.
Skolas direktore atrodas slimības atvaļinājumā, tāpēc departaments nav tiesīgs viņu no amata atbrīvot. Līdz ar to rīkojums stāsies spēkā pēc viņas atveseļošanās, skaidroja Baltmane.