Tāpat Karginai apsūdzība uzrādīta pēc KL 275.panta 2.daļas caur 20.panta 2.daļu - par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un šo viltojumu realizēšanu un izmantošanu, ja šīs darbības veiktas atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm. Pie kam Kargina apsūdzēta arī par šī nozieguma organizēšanu. Saskaņā ar likumdošanu vainīgās personas par šo nodarījumu var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.
Arī Iņušovai apsūdzība uzrādīta pēc KL 275.panta 2.daļas.
Kā liecina portāla "db.lv" rīcībā nonākušās telefona sarunas ieraksts, lai izbeigtu minēto kriminālprocesu, no Karginas, iespējams, prasīts kukulis 30 000 līdz 40 000 latu apmērā. No telefonsarunas noprotams, ka iespējamie kukuļa prasītāji bijuši "menti". Pati Kargina gan portālam norādījusi, ka neviens viņai personīgi kukuli par krimināllietas izbeigšanu neesot prasījis.
Kā ziņots, saistībā ar aizdomām kriminālprocesa ietvaros par vēlmi prettiesiski iegūt kontroli pār miljonus vērtu uzņēmumu arestēti Karginas un Iņušovas īpašumi. Kargina atzīta par aizdomās turamo kriminālprocesa ietvaros. Viņai un Iņušovai tiek inkriminēta piesavināšanās sevišķi lielos apmēros - firmas pamatkapitāla nelikumīga palielināšana ar nolūku iegūt kontrolpaketi miljonus vērtajā SIA "Imperius".
Ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 177.panta, abām sievietēm varētu draudēt ne tikai cietumsods, bet arī mantas konfiskācija. Šajā nolūkā izmeklēšanas tiesnese apstiprinājusi policijas uzliktos arestus abu sieviešu īpašumiem, kuru vidū ir, piemēram, zemesgabals ar trīsstāvu namu Miesnieku ielā 1, ēka Kareivju ielā 5/7 Rīgā u.c., liecina zemesgrāmatā ierakstītie aizliegumi.
Savukārt Karginas bijušais biznesa partneris Andrejs Kalējs kriminālprocesā atzīts par cietušo. "Mana kā cietušās personas prasība var sasniegt aptuveni divus miljonus eiro (1,4 miljonus latu), jo Karginas un Iņušovas darbību dēļ ir ne tikai radušies zaudējumi no negūtās peļņas, bet arī esmu maksājis advokātiem un iztērējis ne mazumu laika tiesvedībām, kuras radušās tikai viņu abu negodprātīgās rīcības dēļ," laikrakstam "Neatkarīgā" iepriekš skaidroja uzņēmējs.
Kā atgādina "Neatkarīgā", pirms trim gadiem Kalējs bija sameklējis vērtīgu zemesgabalu Pierīgā, taču viņam pietrūcis līdzekļu, lai iegādātos visu nolūkoto zemi. Viņš piesaistīja Karginu, kura investēja savus līdzekļus, un kopīgi tika nodibināta SIA "Imperius", par kuras īpašniekiem kļuva pats Kalējs un Karginas māte Iņušova. Katram piederēja 50%. Savukārt uzņēmuma valdē bija Kalējs un Kargina.
2006.gada beigās cita firma - SIA "SPT" - izteica piedāvājumu atpirkt "Imperius" no īpašniekiem līdz ar visu firmai piederošo nekustamo īpašumu par 4,3 miljoniem eiro (3,01 miljonu latu).
Šā darījuma izdošanās gadījumā abi īpašnieki iegūtu katrs 50% no peļņas. Lai iegūtu nevis 50% no summas, bet vairāk, Kargina un Iņušova 2006.gada 21.novembrī sasauca fiktīvu dalībnieku atkārtoto sapulci ar mērķi palielināt pamatkapitālu. Kalējs netika informēts par šo sapulci, par to, ka pamatkapitāls palielināts līdz 20 000 latu un ka viņam no tā atlikuši tikai 5%. Pat to, ka viņš atlaists no valdes priekšsēdētāja amata, Kalējs uzzinājis tikai pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs jau bija reģistrējis nelikumīgās izmaiņas.
Kalējs ierosināja civilprasību, un Vidzemes priekšpilsētas tiesa nosprieda atzīt pamatkapitāla palielināšanu par nelikumīgu un atceļamu. Tiesa konstatēja, ka ārkārtas atkārtotā dalībnieku sapulce nemaz nav notikusi, bet sapulces dokumenti sagatavoti ārpus "Imperius" telpām - apsardzes firma liecināja, ka sapulces dienā uzņēmuma telpās vispār neviens nav bijis, jo visu dienu signalizācija nemaz nav bijusi izslēgta, nesakrita dokumentu datumi utt.
Pirms kāda laika laikraksta "Neatkarīgā" informēja, ka Kalējs ar iesniegumu vērsās prokuratūrā par to, ka no Karginas kontiem, iespējams, nelikumīgi pazuduši vismaz 2,4 miljoni latu. Prokuratūra šo iesniegumu pārsūtīja policijai, kura to izskatot, secināja, ka nevar šo Kalēja iesniegto informāciju pārbaudīt.
Kā norādīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Sigita Pildava, iesnieguma autoram ieteikts vērties ar iesniegumu tiesā, jo visi šie lietas materiāli tagad ir šajā iestādē.