Veipa jau aptuveni divus pavadīja apcietinājumā, līdz arto cietumā viņai reāli būs jāpavada aptuveni gads.
Arī iepriekš apelācijas instances tiesa Veipu sodīja ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un šajā daļā prokurora protests netika iesniegts, tāpēc sods nevar būt lielāks kā iepriekš noteiktais, norāda AT.
Pilns apelācijas instances tiesas spriedumus būs pieejams 11.aprīlī un tad lietas dalībnieki to 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātā.
Attiecībā uz otru lietā apsūdzēto Jāni Imšu, spriedums ir stājies spēkā 2010.gada 22.septembrī.
Saskaņā ar apsūdzību, bijušais KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Imša, laika posmā no 2004. gada janvāra līdz 2008. gada aprīlim, no kriminālprocesos izņemtās naudas piesavinājies aptuveni 100 000 latu. Imša ticis apsūdzēts arī - par tiesas sprieduma nepildīšanu. Savukārt, bijušā KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāja Veipa apsūdzēta par trīs personām izņemtās naudas 33 000 latu apmērā piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim. Šo naudu Veipa bija pieņēmusi atbildīgā glabāšanā Imšas slimības laikā. Vēlāk, kad aploksnes ar naudu bija nodotas Imšam, konstatēts iztrūkums. Tāpat Veipa apsūdzēta par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2009. gada 2. februārī Imšam piesprieda septiņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu 1800 latu apmērā. Savukārt Veipai tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu un tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Daļā par naudas piesavināšanos tiesa Veipu atzina par nevainīgu un attaisnoja.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta pērn 15.februārī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2009. gada 2. februāra spriedumu daļā par Imšam noteikto sodu un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tiesa atzina Veipu par vainīgu par naudas piesavināšanos un galīgo sodu viņai noteica cietumsodu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat tiesa nosprieda piedzīt par labu KNAB kaitējuma kompensāciju 102 272,42 latus no Imšas un 33 634,88 latus no Veipas.
Senāts, izskatot lietu kasācijas kārtībā pērn 22.septembrī, atcēla AT Krimināllietu tiesu palātas spriedumu daļā par Veipas atzīšanu par vainīgu par naudas piesavināšanos un par valsts amatpersonas bezdarbību. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas izdarītie secinājumi par Veipas vainīgumu apsūdzībā par piesavināšanos nav balstīti uz konkrētiem pierādījumiem un daļa no šiem pierādījumiem nav vērtēti atbilstoši Kriminālprocesa likuma izvirzītajām prasībām. Tāpat Senāts atzina, ka, vērtējot Veipas vainīguma pierādījumus apsūdzībā par valsts amatpersonas bezdarbību, tiesa nebija atbilstoši likuma prasībām atspēkojusi Veipas apelācijas sūdzībā un tiesā sniegtos argumentus dažos apsūdzības punktos – piemēram par to, ka Veipai bija pienākums veikt inventarizāciju par nodaļas glabāšanā nodotajiem kriminālprocesos izņemtajiem naudas līdzekļiem.
Attiecībā uz otru lietā apsūdzēto Imšu spriedums ir stājies spēkā. Ar AT Krimināllietu tiesu palātas pērnā gada 15.februāra spriedumu Imša atzīts par vainīgu par naudas piesavināšanos. Tāpat no Imšas piedzīta kaitējuma kompensācija par labu KNAB 102 272,42 latu apmērā.