VID Sabiedrisko attiecību daļā informē, ka Freibergs amatā atjaunots 20.aprīlī saskaņā ar Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru par prettiesisku atzīts VID 2009.gada 16.jūnija rīkojums par Freiberga atbrīvošanu. Savukārt nākamajā dienā, 21.aprīlī, viņš no amata atstādināts un viņam apturēta darba samaksas izmaksa saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 39.panta pirmo daļu, kas noteic, ka ierēdni no amata var atstādināt, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana.
Freibergs atstādināts līdz galīgajam spriedumam Jaunalksnes sarunu noklausīšanās krimināllietā.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā no jauna izskatot žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās krimināllietu, trim apsūdzētajiem finanšu policistiem 1.jūnijā atkal piesprieda tādus pašus cietumsodus, kādus jau pērn apgabaltiesa viņiem bija piespriedusi, izskatot lietu apelācijas kārtībā pirmo reizi. Ceturtajam apsūdzētajam tiesa 1.jūnijā piesprieda vieglāku sodu, nekā pirms diviem gadiem to bija lēmusi pirmās instances tiesa.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2009.gada 20.maijā apsūdzētajam Jānim Laizānam bija piespriedusi naudas sodu 140 minimālo mēnešalgu apmērā, uz trim gadiem atņemot tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē. Gadu vēlāk Rīgas apgabaltiesa šo spriedumu atcēla un piesprieda Laizānam reālu cietumsodu uz trim gadiem ar aizliegumu trīs gadus ieņemt amatus valsts pārvaldē. Pēc tam Augstākās tiesas (AT) Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, kas 1.jūnijā atkal Laizānam piesprieda tādu pašu cietumsodu, kā apgabaltiesa to bija piespriedusi jau iepriekš.
Freibergam pirmās instances tiesa pirms diviem gadiem bija piemērojusi tādu pašu naudas sodu un amatu aizliegumu kā Laizānam, bet apgabaltiesa vēlāk viņam piesprieda cietumsodu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem, nosakot trīs gadu aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē. Senāts lika apgabaltiesai šo spriedumu pārskatīt, un 1.jūnijā apgabaltiesa Freibergam piesprieda cietumsodu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem, nosakot trīs gadu aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē.
Savukārt apsūdzētajam Vasilijam Kivļonokam Centra rajona tiesa 2009.gada maijā bija piemērojusi naudassodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā, bet apgabaltiesa vēlāk viņam bija piespriedusi cietumsodu uz vienu gadu un aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem. Arī izskatot lietu apelācijas kārtībā no jauna, Rīgas apgabaltiesa Kivļonokam piesprieda viena gada cietumsodu un divu gadu aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē.
Apgabaltiesa pārskatīja pirmās instances spriedumu arī attiecībā uz apsūdzēto Aldi Klemu, kurš bija atzinis un nožēlojis savu vainu. Centra rajona tiesa sākotnēji Klemam bija piespriedusi naudas sodu 20 minimālo mēnešalgu apmērā, bet 1.jūnijā apgabaltiesa šo spiedumu atcēla un nolēma Klemu sodīt ar naudassodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 2000 latu apmērā, nosakot viņam viena gada aizliegumu ieņemt amatus valsts pārvaldē.
Kā ziņots, visiem šajā lietā apsūdzētajiem prokuratūra inkriminēja Krimināllikuma 318.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu - dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas. Freibergs, Laizāns un Kivļonoks apsūdzībā norādītā nozieguma izdarīšanas brīdī strādāja VID Finanšu policijas pārvaldē.
Jau ziņots, ka 2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos četras Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas tika atstādinātas no amata. Toreiz VID un prokuratūra gan atteicās atklāt viņu identitāti.
Savukārt toreizējā AT priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, netika konkretizēti.
Tiesnese Goldšmite, izskatot Finanšu policijas pārvaldes lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.
Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt Finanšu policijas pārvalde. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi, taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.
Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 9.februārī nolēma piedzīt 100 243 latus no valsts VID un Finanšu ministrijas (FM) personā par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. 100 000 latu tika piedzīti kā morālā kompensācija Jaunalksnei, bet 243 lati - kā tiesāšanās izdevumi. Jaunalksne prasīja 300 000 latu kompensāciju, bet daļā par 200 000 latu tiesa prasību noraidīja.
Tiesa atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasības un tādējādi aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Gan VID, gan Jaunalksne iesniedza apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Civillietu tiesu palāta nolēma daļēji apmierināt Jaunalksnes prasību un piedzīt no valsts VID personā par labu žurnālistei 12 000 latu. Pārējā daļā Jaunalksnes prasība tika noraidīta. Tāpat tiesa nolēma no valsts VID personā piedzīt tiesas izdevumus 306 latu apmērā.
Pērn pavasarī VID paziņoja, ka nolēmis piekāpties Jaunalksnei un samaksāt piedzīto kompensāciju 12 000 latu apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!