Piliksers, izsakot viedokli par lūgumu, atgādināja, ka Kriminālprocesa likums, runājot par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu, norāda - drošības līdzekli apsūdzētajam piemēro, ja ir pamats uzskatīt, ka persona turpinās noziedzīgas darbības. "Es kā prokurors un arī tiesnesis esam valsts amatpersonas un mēs nevaram jautājumus izlemt, atrautībā no citiem notikumiem valstī. Piemēram, tiem, kas notiek ar "airBaltic"," tiesā sacīja prokurors.
Prokurors norādīja, ka no dažādām publikācijām un premjera Valda Dombrovska (V) paustā medijos, ir zināms lidsabiedrības prezidents Bertolds Fliks, pārkāpjot Komerclikuma normas, ilgāku laiku izvairās no ierašanās uz "airBaltic" sēdēm. Fliks ir arī atzinis, ka uz Latviju nebrauc, jo baidās no varasiestādēm. Piliksers atgādināja, ka Fliks ir pat lūdzis valdību garantēt viņam neaizskaramību Latvijā.
Uzrunājot tiesu, Piliksers sacīja, ka no medijiem zināms arī par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikto kratīšanu Krongorna darbavietā, uzņēmumā SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK). Tā dēvētās "oligarhu lietas" dēļ, kuras ietvaros kratīts UVB, Fliks arī nevēloties ierasties Latvijā.
Piliksers atsaucās uz žurnāla "Ir" ceturtdienas publikāciju, kurā teikts par Krongorna un Šķēles tikšanos Kijevā ar Fliku. Šo tikšanos apliecina arī Šķēle.
"Ņemot vērā to, kādā stāvoklī atrodas Fliks un ņemot vērā kratīšanu Krongorna darbavietā, es jau nu nebūšu tas, kurš teiks: "jā, Krongornam drošības līdzeklis ir atceļams!", " tiesā sacīja prokurors. "Ņemot vērā kratīšanas un Flika izvairīšanos [ierasties Latvijā], varētu būt runa [tikšanās laikā Kijevā] par kādām noziedzīgām darbībām," bažījās Piliksers. Tāpēc prokurors lūdza tiesu neatcelt Krongornam noteikto drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts.
Iepriekšējā tiesas sēdē Krongorns un viņa aizstāve advokāte Guna Kaminska lūdza tiesu atcelt apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas. Advokāte to pamatojusi ar Krongorna ģimenes interesēm.
Prokurors arī atzina, ka Krongorns iepriekš nav pārkāpis aizliegumu un izbraucis no valsts, vienmēr saņemot tam nepieciešamu atļauju.
Piektdien Kaiminska, atbildot uz prokurora pausto, lūdza Piliksetu ar dokumentiem apliecināt, ka Krongornam tā dēvētajā "oligarhu lietā" ir piemērots kāds statuss. Krongorns tiesas sēdē, jautāts par statusu kādās citās krimināllietās, noliedza, ka viņam tāds būtu. Viņš arī noliedza, ka UVK būtu veiktas kratīšanas saistībā ar "airBaltic".
Tiesnesis Juris Stukāns tomēr nolēma apmierināt lūgumu par drošības līdzekļa maiņu. Tiesnesis norādīja, ka "nepietiek pamata domāt, ka Krongors turpina veikt noziedzīgas darbības". Stukāns arī norādīja, ka prokurora atsaukšanās uz medijiem nevar būt par pamatu lūguma noraidīšanai.
Piektdien tiesa apmierināja arī otras apsūdzētās – Ināras Rudakas – lūgumu par drošības līdzekļa, aizlieguma izbraukt no valsts, atcelšanu.
Pēc tiesas sēdes prokurors portālam "Delfi" pauda, ka tiesa tādā gadījumā šo drošības līdzekli varēja atcelt visiem lietā apsūdzētajiem, kuriem tāds piemērots.
Jau ziņots, ka digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" un ārzonas kompānijas "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.
Šajā lietā uz apsūdzēto sola sēž 20 cilvēki. Apsūdzības lietā izvirzītas pēc dažādiem Krimināllikuma pantiem, gan par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, gan valsts amatpersonas bezdarbību, krāpšanu un naudas atmazgāšanu.
Apsūdzētie vainu apsūdzībās neatzīst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!