Tiesa nolēmusi apsūdzētajam veikt komplekso ambulatoro tiesu psihiatrisko, tiesu psiholoģisko un medicīnisko ekspertīzi. Taču, kā norādīja tiesā, ekspertīzes noteikšana neietekmēs lietas iztiesāšanas, un nākamā tiesas sēde paredzēta jau šo piektdien. Tajā turpinās pārbaudīt lietas materiālus.
Lūgumu par atkārtotu ekspertīzi pieteica apsūdzētā advokāts Saulvedis Vārpiņš. Prokuratūra pret lūgumu neiebilda.
Jau vēstīts, ka pērn aprīļa sākumā Pauderam, pēc advokāta Saulveža Vārpiņa un prokuroru lūgumiem, nozīmēja tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Prokurori toreiz pauda aizdomas, ka Pauders simulē slimošanu, kad viņš vairākkārt neieradās uz tiesu. Toreiz ekspertīzē secināts, ka Paudera psiholoģiskaisstāvoklis neliedz dalību lietas iztiesāšanā.
Šī krimināllieta tiesā nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības to sāka izskatīt 2009.gadā. Krimināllietā apsūdzētas 20 personas – kompānijas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" darbinieks Harijs Krongorns, "Digitālā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (DLRTC) bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde, bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, LVRTC bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, kā arī "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis.
Apsūdzēti arī apsardzes kompānijas "Falck apsargs" bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis, Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, kompānijas "Interbaltija Invest" bijušais valdes loceklis Gints Bandēns, uzņēmējs Uldis Kokins, LVRTC bijušie valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins.
Prokuratūra apsūdzības uzrādījusi arī advokātiem Mārtiņam Kvēpam un Jānim Lozem, kā arī Andra Šķēles bijušajam runasvīram Jurģim Liepniekam.
Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst, turklāt liela daļa no viņiem pēc apsūdzības nolasīšanas apgalvoja, ka nesaprot, par ko viņiem inkriminēti noziedzīgie nodarījumi.
Digitālās televīzijas krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierosināja 2003.gada 1.septembrī, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!