Iepriekš nosacīti sodītam 13.janvāra grautiņu dalībniekam piespriež reālu brīvības atņemšanu  (62)

Tiesā portāls "Delfi" uzzināja, ka vīrietim piespriests triju gadu un viena mēneša cietumsodu, taču tiesas zālē viņu neapcietināja. Mirahtanov bija apsūdzēts par masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās. Likums par šādu noziegumu paredzējis sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.

Tiesa no vīrieša piedzinusi arī 330 latu kompensāciju diviem cietušajiem policistiem. Par cietušo šajā lietā bija atzīta arī Saeima, taču tai tiesa kompensāciju nav noteikusi, jo neesot bijis informācijas, kādus zaudējumus apsūdzētā darbības nodarījušas.

Stukāna palīdze portālam "Delfi" pastāstīja, ka apsūdzētais atzinis savu vainu un tiesa lietu skatījusi bez pierādījumu pārbaudes. Vīrietis noziegumu pastrādājis, būdams jau nosacīti notiesāts, tāpēc likums viņam nav ļāvis piemērot citu sodu kā vien reālu brīvības atņemšanu.

Tiesā portāls "Delfi" uzzināja, ka vīrietis tiekot tiesāts vēl kādā krimināllietā, kurā apsūdzēts par laupīšanu.

Likumsagri viņu aizturējuši 2009.gada 13.janvāri, grautiņu notikuma vietā, taču pēc aizturēšanas vīrietis kādu laiku slēpies. Policija viņu meklējusi un, kad atradusi, atjaunojusi pret viņu kriminālprocesu. Tāpēc šī lieta ir izdalīta no pārējām 13.janvāra grautiņu lietām, kuras tiesa vēl skata.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesā janvāra sākumā nonāca tā dēvētā 13.janvāra lieta. Tiesa to nolēma sadalīt trīs atsevišķos procesos, kurā kopumā apsūdzēti 68 cilvēki. Šis tiesas lēmums izraisīja apsūdzēto neapmierinātību.

2009.gada 13.janvārī pēc sankcionēta mītiņa izvērtās neplānotas protesta akcijas, cilvēki mēģināja ielauzties Saeimas ēkā un protesti pusstundas laikā pārauga grautiņos. Vairāki cilvēki tika ievainoti, vairākiem izvirzīja apsūdzību par dalību masu nekārtībās.

Krimināllietā visas personas sauktas pie kriminālatbildības par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, un kuras saistītas ar sekām. Sods par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.