Fiktīvā nostrādināšanā vainoto Strazdu neapcietina, bet aizliedz vadīt tiesu  (61)

Kā portāls "Delfi" uzzināja KNAB, tiesnesis atzīts aizdomās turamo kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ja tās izraisījušas smagas sekas vai, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Likums par šādu noziegumu paredz piemērot cietumsodu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus.

Papildus aizliegumam vadīt tiesu, tiesnesim arī aizliegts tikties ar noteiktām personām, kā arī viņam noteikts konkrētā laikā pieteikties policijā.

Otram tiesnesim, par kura iespējamām nelikumībām kriminālprocesā saistībā ar fiktīvu darbinieku pieņemšanu darbā tiesā un rīcību ar viņu kontos ieskaitīto naudu, piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, taču KNAB to nekonkretizē.

LETA iepriekš vēstīja, ka otra tiesu varas amatpersona KNAB sāktajā kriminālprocesā ir Rīgas apgabaltiesas Skaidrīte Buivide.

KNAB turpina kriminālprocesa izmeklēšanu.

Jau vēstīts, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrojis, ka Rīgas pilsētas Zemgales tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs. Tiesas priekšsēdētājam atbalstu sniedzis augstāka līmeņa tiesas tiesnesis, uzskata KNAB.

Ņemot vērā likumos garantēto tiesnešu kriminālprocesuālo imunitāti, lēmumu par kriminālprocesa sākšanu ir pieņēmis Latvijas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, izvērtējot KNAB iesniegtos materiālus, savukārt lēmumu par tiesneša aizturēšanu un divu tiesnešu pakļaušanu kratīšanai - īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

Zināms, ka KNAB abu tiesnešu kabinetos veicis kratīšanu. Izmeklēšanas interesēs patlaban sīkāka informācija netiek sniegta.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.