Līdzšinējais Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds, kuru augusta sākumā aizturēja korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un pār kuru gulst aizdomu ēna fiktīvā darbinieku nostrādināšanā, piektdien lūdzis Tieslietu padomei rosināt Saeimai viņu atbrīvot no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ, portālam „Delfi” sacīja viņa advokāts Pāvils Rebenoks.
Rebenoks piektdien iesniedzis Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam un Tieslietu padomes vadītājam Ivaram Bičkovičam lūgumu iekļaut Tieslietu padomes dienaskārtībā jautājumu par Strazda atbrīvošanu no tiesneša amata pienākumiem, jo pēc pēdējiem notikumiem viņam strauji pasliktinājies veselības stāvoklis un tas liegs viņam pildīt tiesneša pienākumus.
Patlaban Strazds ievietots slimnīcā. Ne viņš, ne viņa aizstāvis patlaban nekomentē KNAB inkriminētos pārmetumus.
AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece portālam „Delfi" apliecināja, ka Rebenoka iesniegums saņemts, taču par tā tālāku virzību vēl nav lemts, jo AT darba diena ir beigusies .
Jau ziņots, ka Strazds sasirga pēc divu dienu viesošanās KNAB. KNAB viņam neliedza pildīt tiesneša pienākumus, bet gan aizliedza ieņemt tiesas priekšsēdētāja amatu.
Jau vēstīts, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrojis, ka Rīgas pilsētas Zemgales tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs. Tiesas priekšsēdētājam atbalstu sniedzis augstāka līmeņa tiesas tiesnesis, uzskata KNAB.
KNAB viesojās arī Rīgas apgabaltiesā, un pēc KNAB vizītes sasirga Rīgas apgabaltiesas tiesnes Skaidrīte Buivide.
Ņemot vērā likumos garantēto tiesnešu kriminālprocesuālo imunitāti, lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pieņēma Latvijas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, izvērtējot KNAB iesniegtos materiālus, savukārt lēmumu par tiesneša aizturēšanu un divu tiesnešu pakļaušanu kratīšanai - īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.
Zināms, ka KNAB abu tiesnešu kabinetos veicis kratīšanu. Izmeklēšanas interesēs patlaban sīkāka informācija netiek sniegta.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!