Tiesnesis Ziedonis Strazds, kurš tiek vainots fiktīvā darbinieku pieņemšanā un rīcībā ar viņu kontos ieskaitīto naudu, Korupcijas novēršanas biroja (KNAB) izvirzītos pārmetumus un aizdomas vērtē kā ļoti vispārējas, tāpēc viņš līdz šim nav sniedzis ne liecības KNAB, ne paskaidrojumus tieslietu ministram Jānim Bordānam (NA), portālu „Delfi” informēja viņa aizstāvis Pāvels Rebenoks.
Rebenoks papildināja, ka viņa klientam izvirzītie pārmetumi ir pietiekami vispārēji un nav skaidrs ne laika periods, kādā būtu notikusi fiktīvā nodarbināšana, ne izvirzīti kādi citi konkrēti pārmetumi. Tāpēc Strazds nevarot sniegt pilnvērtīgu atbildi ne KNAB ne Bordānam, kura vadītās Tieslietu ministrijas darba kārtībā ir jautājums par iespējamo disciplinārlietas ierosināšanu pret Strazdu.
Rebenoks sacīja, ka viņa klients joprojām turpina ārstēties stacionārā, nodod dažādas analīzes un patlaban nav skaidra arī viņam noteiktā diagnoze. Lielāka skaidrība par to varētu būt nedēļas beigās.
Kā ziņots, Rebenoks piektdien iesniedzis Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam un Tieslietu padomes vadītājam Ivaram Bičkovičam lūgumu iekļaut Tieslietu padomes dienaskārtībā jautājumu par Strazda atbrīvošanu no tiesneša amata pienākumiem, jo pēc pēdējiem notikumiem viņam strauji pasliktinājies veselības stāvoklis un tas liegs viņam pildīt tiesneša pienākumus.
AT preses sekretāre Baiba Kataja portālu „Delfi" informēja, ka jautājums par Strazda atbrīvošanu no tiesneša amata iekļauts 27.augusta Tieslietu padomes darba kārtībā.
Strazds sasirga pēc divu dienu viesošanās KNAB. KNAB viņam neliedza pildīt tiesneša pienākumus, bet gan aizliedza ieņemt tiesas priekšsēdētāja amatu.
Jau vēstīts, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrojis, ka Rīgas pilsētas Zemgales tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs. Tiesas priekšsēdētājam atbalstu sniedzis augstāka līmeņa tiesas tiesnesis, uzskata KNAB.
KNAB viesojās arī Rīgas apgabaltiesā, un pēc KNAB vizītes sasirga Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide.
Ņemot vērā likumos garantēto tiesnešu kriminālprocesuālo imunitāti, lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pieņēma Latvijas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, izvērtējot KNAB iesniegtos materiālus, savukārt lēmumu par tiesneša aizturēšanu un divu tiesnešu pakļaušanu kratīšanai - īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.
Zināms, ka KNAB abu tiesnešu kabinetos veicis kratīšanu. Izmeklēšanas interesēs patlaban sīkāka informācija netiek sniegta.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!