Muižniece: dokumentu viltošana Saeimā ir neiespējama  (141)

Bijusī Saeimas deputāte un Juridiskās komisijas vadītāja Muižniece, kura apsūdzēta par pašas vadītās komisijas protokola viltošanu, sacīja, ka nav redzējusi sagrozīto 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu. Viņa tā parakstīšanas apstākļus neatminas. Viņa sacīja, ka par teksta nomaiņu ar citu, no viņas pierakstu lapas aizgūtu tekstu, viņai nekas nebija zināms.

"Neatceros minētā protokola parakstīšanas apstākļus, taču man šķiet, ka lapu ar sagrozīto tekstu, tā ir protokola trešā lapaspuse, neesmu redzējusi," tiesā sacīja Muižniece, norādot, ka viņas paraksts ir tikai uz protokola pēdējās lapas. Taču, kad tiesa jautāja par to, kuras tad īsti lapas ir protokolā jāapraksta, Muižniece atzina, ka Saeimas kārtības rullis prasa parakstu vien uz pēdējās lapas, kas arī bija parakstīta.

Muižniece sacīja, ka neatminas, kā viņas piezīmju lapa nonāca pie konsultantēm, taču viņa kritizēja darbinieču darbu, sakot, ka viņas bieži nesušas parakstīšanai nekvalitatīvus protokolus.

Apsūdzētā tiesā sacīja, ka dažreiz labojusi konsultanšu dokumentu melnrakstos pieļautās kļūdas, taču pretlikumīgas darbības ar dokumentiem viņa veikusi nav. Muižniece arī sacīja, ka papīra lapas, kas figurē lietas materiālos, uz kurām ir ar viņas roku rakstīts teksts, ir tikai viņas darba piezīmes.

Liecībās viņa arī uzsvēra, ka uz šīs lapas nav nekādu norāžu, ka tur lasāmais būtu jāieraksta protokolā.

Muižniece gan tiesā atzina, ka savas piezīmes nereti glabājusi uz sava darba galda, vai iedevusi konsultantēm.

Noslēdzot savu runu tiesas sēdē, Muižniece uzvēra: "Ne tikai neesmu viltojusi kādu komisijas dokumentu, bet pat nekad neesmu iedomājusies, ka kaut kas tāds kādam deputātam vai komisijas darbiniekam varētu ienākt prātā vai vispār būtu iespējams."

Muižniece atkārtoti uzsvēra, ka neatzīst vainu viņai izvirzītajā apsūdzībā.

Plānots, ka pirmdien Muižniecei vēl būs jāatbild uz prokurores Ilzes Gailītes jautājumiem, kā arī, iespējams, viņu pratinās tiesa un advokāte Guna Kaminska. Tad lietā būtu jāseko tiesu debatēm.

Vēl piektdien tiesa uzklausīja "Providus" pētnieces Ivetas Kažokas, žurnālista Jāņa Gestes un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gundara Daudzes (ZZS) liecības. Tiesa paguva pārbaudīt arī lietas materiālus.

Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Loskutova iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām. Muižniece arī norāda: viņa nesaprot izvirzītās apsūdzības un viņai inkriminētos pārmetumus neatzīst.