Muižnieces lieta: aizstāvība iesniedz atzinumu par nozieguma sastāva trūkumu  (123)

Apsūdzētās aizstāve, zvērināta advokāte Guna Kaminska tiesā sacīja, ka ir vērsusies pie Dr.iur. Valentijas Liholajas, kura ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, lūdzot viņas atzinumu par Muižnieces krimināllietu.

Eksperte esot izvērtējusi lietas materiālus, savā gala atzinumā secinot, ka lietā nav noziedzīgā sastāva pazīmju. Liholaja sniegusi atzinumu uz vairākām lappusēm, minot iemeslus, kas liecinot - lietā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Piemēram, lietā nav pateikts, kā intereses ir aizskārusi Muižniece ar viņai inkriminētajām darbībām. Profesore minējusi vairākas pazīmes, kuras liecina par dienesta viltojumu, tās pamatojot ar citu ekspertu pausto. Savukārt Muižnieces gadījumā neesot saskatāmas visas dienesta viltojuma pazīmes.

Kaminska šo atzinumu lūdza pievienot lietas materiāliem, taču prokurore Ilze Gailīte atzina, ka viņai ir nepieciešamas vairākas dienas, lai iepazītos ar tik apjomīgu un nopietnu atzinumu. Tāpēc tiesa pirmdien nesāka ieplānotas tiesu debates.

Pirmdien tiesa noraidīja piektdien Kaminskas pieteikto lūgumu pārbaudīt Saeimas Juridiskās komisijas konsultanšu pirmstiesas liecības. Šādu lūgumu advokāte izteica, sakot, ka liecinieces varēja ietekmēties no medijos lasāmā, kur atspoguļota pirmās tiesas sēde un arī liecinieku atbildes.

Arī prokurore pirmdien piekrita, ka šāds lūgums ir nepamatots, jo iepriekš nolemts lietu skatīt atklātā tiesas sēdē, ļaujot tajā piedalīties arī žurnālistiem. Pirmajā tiesas sēdē aizvadītajā nedēļā tiesa vien nolēma liegt procesa filmēšanu, jo tas varētu traucēt lietas izskatīšanai. Gailīte arī norādīja, ka komisijas darbinieces strādā vienā kabinetā, tāpēc ir neloģiski runāt par viņu ietekmēšanos no preses, jo viņas, ja vēlētos, tiesā notiekošo varēja apspriest darbā. Tiesnese Vija Siliniece bilda - ja advokātei ir kādas bažas par žurnālistu rīcību, tad viņa var vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.

Gaidāms, ka lietas iztiesāšanu tiesa turpinās 17.septembrī.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 5.septembrī sāka iztiesāt krimināllietu, kurā apsūdzēta Muižniece. Prokuratūra iepriekš lūdza Muižnieci izdot kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra vēl uzskatīja, ka nepieciešams Saeimas akcepts šajā jautājumā.

Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā.

Muižnieces tiesneses pilnvaras patlaban apturētas.

Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām. Muižniece arī norāda: viņa nesaprot izvirzītās apsūdzības un viņai inkriminētos pārmetumus neatzīst.