Rīgas Centra rajona tiesa pirmdien tomēr nesāka tiesu debates krimināllietā, kurā uz apsūdzēto sola sēž bijusī deputāte un uz laiku no amata atstādinātā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece, jo nolemts Saeimas kancelejā skaidrot, kas īsti ir Saeimas Juridiskās komisijas protokols.
Iepriekšējo tiesas sēdi nācās atlikt, jo prokurore Ilze Gailīte vēlējās iepazīties ar advokātes Gunas Kaminskas iesniegto atzinumu par šo krimināllietu, kuru pēc aizstāvības lūguma bija uzrakstījusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, Dr.iur. Valentija Liholaja. Atzinumā profesore bija izdarījusi vairākus secinājumus, tostarp - Muižnieces gadījumā neesot saskatāmas visas dienesta viltojuma pazīmes.
Gailīte pirmdien tiesā norādīja, ka šo atzinumu nevar uzskatīt par pierādījumu lietā, jo Kriminālprocesa likums nosaka - par pierādījumu kriminālprocesā var būt kontroles vai uzraudzības institūcijas rakstveida atzinums. Prokurore uzskatīja, ka šis eksperta atzinums nav pierādījums Kriminālprocesa likuma izpratnē. Tamdēļ prokurore lūgusi uzdot jautājumus Saeimas Juridiskajai komisijai vai Saeimas Juridiskajam birojam, prasot skaidrot, kas tad īsti ir Juridiskās komisijas dokuments. Proti, prokurore vēlējās noskaidrot Juridiskās komisijas protokola juridisko nozīmi,tā praktisko pielietojumu un to, vai tas iruzskatāms par dokumentu Krimināllikuma 327.panta izpratnē. Pēc šī panta, kas irpar dienesta viltojumu, Muižniece ir apsūdzēta.
Par šo lūgumu tiesas zālē izcēlās diskusija, kurā iesaistījās visi lietas dalībnieki. Nedz Saeimas Juridiskā komisija, nedz Juridiskais birojs nav kompetentās iestādes, kuras varētu vērtēt protokola juridisko statusu, uzskatīja advokāte Kaminska, sakot, ka Saeimai nav kontroles institūcija, bet gan likumdevējs. Ja Juridiskā komisija vai birojs sniegtu atbildes uz šādiem jautājumiem, tad sanāktu, ka tiesu spriež Saeima, nevis tiesa, bažījās Kaminska.
Sēdē izcēlās diskusija arī par to, vai prokurores jautājumi būtu uzdodami ST, pret ko pēc būtības neiebilda Gailīte, sakot, ka vēlas vien kompetentas iestādes viedokli. Uz tiesneses Vijas Silinieces jautājumu procesa dalībniecēm, vai tad, viņuprāt, šie prokurores jautājumi būtu jāuzdod ST, Muižniece atbildēja noraidoši, sakot, ka ST nesniedz izziņas, bet gan vērtē likuma atbilstību valsts pamatlikumam.
Tiesa gan tomēr nolēma prokurores jautājumus par protokolu adresēt Saeimas kancelejai un lietas izskatīšanu atlika līdz 25.oktobrim.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 5.septembrī sāka iztiesāt krimināllietu, kurā apsūdzēta Muižniece. Prokuratūra iepriekš lūdza Muižnieci izdot kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra vēl uzskatīja, ka nepieciešams Saeimas akcepts šajā jautājumā.
Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā.
Muižnieces tiesneses pilnvaras patlaban apturētas.
Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).
Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.
Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām. Muižniece arī norāda: viņa nesaprot izvirzītās apsūdzības un viņai inkriminētos pārmetumus neatzīst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!