Ugālē līdz nāvei nobadinātā suņa lietā kriminālpārkāpumu tomēr nesaskata  (175)

Jāatgādina, ka decembra sākumā laikraksts "Neatkarīgā" vēstīja par kādu suni Ugāles pagastā, kurš vairākus mēnešus badināts uz daudzstāvu mājas balkona, līdz dzīvnieku patversmē nomiris. Sunim palīdzība sniegta vien pēc mediju intereses, kad likumsargi no nežēlīgajiem cilvēkiem suni tomēr aizveda prom. Vetārsti, dzīvnieku kopjot, laikrakstam sacījuši – pēc dzīves badā uz balkona no lopiņa bija palikuši vien kauli un āda. Ārstiem badā spīdzināto suni neizdevās glābt.

Policija par notikušo sākotnēji sāka administratīvo lietvedību, taču, kā iepriekš portālam "Delfi" sacīja policijā – tiek vērtēta arī iespēja par notikušo rosināt kriminālprocesu.

Pēc pāris nedēļām, interesējoties par iespējamā kriminālprocesa virzību šajā lietā, portāls "Delfi" noskaidroja, ka Ugāles policijā tomēr nolemts procesu neierosināt. "Izvērtējot visus notikušā apstākļus un iesaistīto personu atbildību, ir pieņemts lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu saistībā ar šo lietu," pirmdien portālam "Delfi" sacīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse. Lieta sākta pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta, proti, par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu. Likums par šādu pārkāpumu paredz sodu ar brīdinājumu vai naudas sodu no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.

Krimināllikuma 230.pants gan paredz bargākus sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par cietsirdību pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ar arestu, piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām. Cilvēkam par šādu pārkāpumu var atņemot tiesības turēt dzīvniekus uz laiku līdz pieciem gadiem, kā arī var piemērot mantas konfiskāciju.

Jautāta, kāpēc policija nav uzskatījusi par nepieciešamu lietā sākt kriminālprocesu, Knīse atbildēja - policijā tika izvērtēti visi notikušā apstākļi un pieņemts lēmums konsultēties arī ar virsprokuroru. "Tātad Administratīvās lietas uzsākšana nav kādas policijas amatpersonas vienpersonisks, subjektīvs lēmums. Lēmuma pamatā ir objektīvi apstākļi, arī pašas pārkāpējas personība, ko sīkāk komentēt mēs nevaram," sacīja Knīse. Policija ņēmusi vērā arī veterinārārsta slēdzienu, kura secinājumus gan neatklāj.

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka virkni darbību, kuras uzskatāmas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Tostarp dzīvnieku turēšanas noteikumu, labturības prasību un pārvadāšanas noteikumu neievērošana, kas apdraud dzīvnieka veselību vai var izraisīt tā nāvi, kā arī dzīvnieka atstāšana bez aprūpes.

Notikušajā nav tikai runa par labturību, bet gan jau par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, portālam "Delfi" sacīja zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš medijos sekojis notikušajam. Advokāts uzskata, ka šinī gadījumā policijai bija jāvērtē sekas, kādas bijušas suņa ilgstošai badināšanai uz balkona, proti, suns pēc tādām mocībām nomiris. "Te 100% ir krimināls," sacīja advokāts. Krimināli sodāma nodarījuma sastāvu notikušajā saskata arī advokāte Sarma Dūce, pievienojoties kolēģa viedoklim par nepieciešamību par notikušo sākt procesu. Iepriekš arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicināja uzsākt kriminālprocesu par iespējami nežēlīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kā rezultātā iestājusies dzīvnieka nāve.

Zināms, ka otrdien uz policiju izsaukta mirušā suņa saimniece, lai parakstītu protokolu par lietas sākšanu un tālāk lemtu par viņas sodīšanu.

Tiesu statistika liecina, ka, piemēram, pērn par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir notiesātas deviņas personas. Diviem cilvēkiem par šādu noziegumu piespriests cietumsods. Ar nosacītu brīvības atņemšanu notiesāti divi cilvēki, bet pieciem piespriests piespiedu darbs. Arī 2010.gadā viena persona par šādu noziegumu notiesāta ar cietumsodu, bet kāds cita – nosacītu brīvības atņemšanu, savukārt septiņiem cilvēkiem piespriests piespiedu darbs. Savukārt 2009.gadā notiesāti 10 cilvēki, no kuriem ar reālu brīvības atņemšanu – vienas.

Jānorāda, ka 2010.un 2009.gadā notiesāti arī nepilngadīgie – attiecīgi divi un viens, taču lielākoties tie ir pilngadīgi cilvēki, visbiežāk vecumā no 30 līdz 49 gadiem.